Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils
Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils notika Livonijas ordeņa mestra Vilekīna valdīšanas laikā, kad pēc ķēniņa Nameiša nāves viņš nolēma pakļaut Zemgali, uzbūvējot ordeņa pili Tērvetes Svētkalnā blakus zemgaļu galvenajam pilskalnam un senpilsētai. Jauno pili nosauca par Heiligenbergu (Heiligeberc), jo tur senāk bija zemgaļu kulta kalns. Ap 20 m augsto kalnu norobežoja ar koka sienu, vairākiem aizsarggrāvjiem un priekšpili. Pilī nometināja ap 300 karavīru lielu garnizonu Tērvetes komtura vadībā un labi apgādāja ar karamateriāliem, ieskaitot akmeņu metamās iekārtas.
Drīz vien Heiligenbergas pilij uzbruka zemgaļu un žemaišu karaspēks, kas desmit dienas ilgušajā kaujā ar tiem laikiem modernu kaujas tehniku (ribaldēm) nesekmīgi mēģināja ieņemt pili. Kaujās zemgaļi un žemaiši zaudēja apmēram 350 kritušos, kurus viņi sadedzināja sārtā un nolēma arī nodedzināt Tērvetes pili un kā galveno pilskalnu turpmāk izmantot Rakti.
Atskaņu hronikas vēstījums labot šo sadaļu
Zemgaļu sacelšanās apspiešanai Livonijas ordeņa brāļi ieteica mestram Vilekīnam uzcelt jaunu pili Tērvetē, kas kalpotu kā militārā bāze zemes iekarošanai. Karagājiena sagatavošanai mestrs Vilekīns iepriekšējā gadā lika Mītavas pilī savest nepieciešamo apģērbu un pārtiku. 1285. gada ziemā viņš kopā ar Livonijas bīskapiem un Rēveles pilskungu sapulcināja lielu karaspēku, kurā kā ordeņa vasaļi piedalījās arī zemes ļaudis. Mestrs karaspēku no Rīgas caur Babīti (Balât) veda uz Mītavu, no kurienes ar ragavām jaunās pils celšanai nepieciešamās mantas aizveda līdz Tērvetei. Tur zemgaļu Svētkalnā (Heiligeberc) uzcēla Heiligenbergas pili, ap kuru izraka aizsaggrāvi un apgādāja ar diviem akmeņmešiem. Pilī nometināja 300 karavīru lielu garnizonu komtura vadībā, kas bija labi apgādāts ar šķēpiem, stopiem un bultām, bet krustnešu karaspēks atgriezās Rīgā. Ielejā starp Tērvetes un Heiligenbergas pilskalniem sākās cīņas. Drīz Tērvetē ieradās arī žemaišu (Sameiten) karaspēks, kas laukā pie pils no kokiem un no krūmiem izveidoja savu kara apmetni. Žemaiši ar zemgaļiem devās pirmajā uzbrukumā Svētkalnam, tomēr ordeņa brāļiem un viņu karakalpiem izdevās nosargāt pils vārtus. Tad uzbrucēji desmit dienās saveda daudzus tūkstošus vezumu koku un no kokiem un dēļiem pils ieņemšanai uzbūvēja milzu ribaldes (ribalde), savukārt tās aizstāvji (ordeņa bruņinieki, karakalpi un zemes ļaudis) uzbūvēja papildus aizsargsienu un grāvi (bolewerc und graben). Vienpadsmitajā dienā sākās otrais uzbrukums Svētkalnam, bet zemaiši nespēja ieņemt stāvajā pilskalnā uzceltās pils sienas, no kurām tās aizstāvji šāva ar bultām. Kad ribaldes pāri grāvim bīdīja uz pili, tad krustneši tās sadragāja ar akmeņmešiem. Kauja turpinājās visu dienu un no asinīm sniegs kļuva sarkans. Kaujā zemgaļi un žemaiši zaudēja apmēram 350 kritušos, kurus viņi vakarā sadedzināja sārtā. Trešajā dienā zemgaļi apspriedās un nolēma nodedzināt savu Tērvetes pili un pārcelties uz Raktes pili. Svētkalna pils komturs par to ziņoja ordeņa mestram, kas no visas sirds par to līksmoja. No Svētkalna pils krustneši uzbruka Raktes un Dobeles pilīm, bet zemgaļi "mantu, vīrus zaudēja un bēdu dziesmas dziedāja". Zemgaļi vēlreiz sapulcējās pils priekšā, bet to nespēja ieņemt, jo "bija varoņi tur braši un kalpi krietni, drošsirdīgi un zemes ļaudis uzticīgi". Viņi sekoja Ekes un Bernes Dīteriha[1] piemēriem, cirta, raka un apsargāja Svētkalna pili, devās sirojumos un neļāva tirgotājiem pārvietoties pa ceļiem. No tā Zemgales iedzīvotāju skaits samazinājās.[2]
Foto galerija labot šo sadaļu
-
Tērvetes senpilsētas 3D modelis. Veidots no brīvpieejas Lidar datiem, izmantojot lietotni planlaufTerrain -
Tērvetes Svētkalna 3D modelis
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Domātas viduslaikos populārās "Ekes dziesma" un "Dziesma par Bernes Dītrihu" par augšvācu 12.-13.gs. teiku varoņiem
- ↑ «Atskaņu hronika (09898.- 10200.)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 12. jūnijā.