Būtu lietderīgi, manuprāt, tabulā iekļaut arī vai nu rōmaji transkripciju vai IPA fonēmisko atšifrējumu (vai abus). Atsauces (izņemot latvisko transliterāciju) var piemeklēt no citu valodu rakstiem. --Kikos 13:25, 3 oktobrī, 2011 (UTC)

Rōmaji ir vismaz 2 veidu (tas kur lieto chi/shi/ji/utt un tas kur lieto ti/si/zi/utt). Kuru no tiem lietot? -213.175.91.220 15:08, 3 oktobrī, 2011 (UTC)
Vispār man vajadzētu salabot problēmu ar piezīmēm vispirms. Var jau iekļaut Hepbērna transkr. (t.i., standarta rōmaji) ar IPU būs sarežģīti, jo vienu kanu var izrunāt dažādos veidos, Hepbērna [zu], IPA/latviešu [zu]/[dzu] utt. SV 15:52, 3 oktobrī, 2011 (UTC)
Tabulu atsauces ir salabotas, tā kā es varu nolikt mandātu pašlaik. :) Es uzmetu aci en:Japanese phonology un tur ir bijušas pamatīgas cīņas par skaņu IPA ekvivalentiem (piemēram, vai ir viens vai divi [r] veidi utt. Uzvarēja, laikam, tas kurš teica, ka divi, jo rakstā bija par diviem [r]), tā kā IPA ir diezgan slidena tēma. Īstenībā uz pašu katakanu kā konceptu tas tik daudz neattiecas, galvenais ir viņas mērķis un ar ko viņa izceļas, respektīvi, tas, ka tur ir radītas "mākslīgas" kanas īpašvārdu atveidei, par fonoloģiju/fonētiku vajadzētu atsevišķu rakstu, manuprāt, vai arī katrai kanai atsevišķu rakstu ka (kana), ki (kana) utt. un tādos rakstos - apakšnodaļas - hira, kata un IPA ekvivalenti un LV atveides varianti. Būtu jau labi ja tās Āzijas studijas saorganizētos un nopublicētu vienu pdf Universitātes mājas lapā ar savu neoficiālo transkripciju (kā "rekomendējoša rakstura" juridiski nesaistošu papīru), būtu vismaz uz ko atsaukties. Es gan nezinu kā viņi dabūtu cauri "wo" vai "wa"... SV 17:10, 3 oktobrī, 2011 (UTC)
Atgriezties uz "Katakana" lapu.