Kasjans Jevčenko
Kasjans Jevčenko (ukraiņu: Євченко Касян Дмитрович; dzimis 1925. gada 20. martā, miris 2009. gada 24. oktobrī) bija ukraiņu mūziķis, tautas instrumentu meistars, ansambļu "Guk", "Gučok" un "Gučeņa" vadītājs, Grigorija Verevkas Ukrainas Nacionālā tautas kora solists.[1][2]
| Kasjans Jevčenko Євченко Касян Дмитрович | |
|---|---|
| Galvenā informācija | |
| Dzimis |
Kasjans Dmitrovičs Jevčenko 1925. gada 20. martā .svg){kind=small} Žovtņevo, Popelņanskas rajons, Žitomiras apgabals, Ukrainas PSR PSRS |
| Miris |
2009. gada 24. oktobrī (84 gadu vecumā) Kvitņevo, Popelņanskas rajons, Žitomiras apgabals, Ukraina |
| Žanri |
folkmūzika akadēmiskā mūzika |
| Nodarbošanās |
mūziķis komponists |
| Instrumenti |
balss ģitāra akordeons klavieres sitamie instrumenti |
| Darbības gadi | 1950—2009 |
| Izdevēji | Tuaron |
| Darbība ar |
Anatolijs Avdievskis Antons Sova |
Biogrāfija
labot šo sadaļuKasjans Jevčenko dzimis 1925. gada 20. martā Popelņanskas rajona Žovtņevo ciemā (tagad Kvitņevo) dziedošā zemnieku ģimenē. Mācījies lauku septiņgadīgajā skolā. Pārdzīvoja holodomoru. Vācijas—PSRS kara dalībnieks. Par drosmi frontē apbalvots ar Lielā Tēvijas Kara ordeni un medaļu "Par militāriem nopelniem". Kopš 1946. gada strādāja Kijivas galvenajā pastā. 1948. gadā iestājās Kijivas konservatorijā, kur studēja nacionālo instrumentu — bandūru.
Periodā no 1950. līdz 1984. gadam strādāja Grigorija Verevkas Ukrainas Nacionālajā tautas korī. Viņa talants tika atzīmēts ar "Goda zīmes" ordeni. Ar kora koncertiem uzstājies 37 pasaules valstīs. Grigorija Verevkas Tautas kora programmā bija instrumentāls numurs "Kāzu maršs" (ukraiņu tautas melodijas V.V.Popadjuka apstrādē). To izpildīja sešu mūziķu instrumentālais ansamblis, tostarp Kasjans Jevčenko, kurš spēlēja kazū, surmu un mežragu.[3]
1983. gadā uz Žovtņevo ciema (tagad Kvitņevo) kultūras nama bāzes izveidoja ansambli "Trīsvienības muzikanti".[4]
1986. gadā ansamblis "Trīsvienības muzikanti" kļuva par tautas muzikantu ansambli "Guk",[4] kura nosaukums radies, pateicoties Kasjana Jevčenko izgudrotajam instrumentam. Ukrtelefilm uzņēma divas filmas par ansambli "Guk" un ansambļa vadītāju, kuras vairākkārt rādīja Ukrainas televīzijā: "Ak, puiši no gadatirgus nāca" un "Polka ar gocu". Maksims Rilskis par ansambļa darbu rakstīja: "Kad manas zemes dziesmas peld dzimtajās balsīs, man liekas, ka es pļavās vācu ārstnieciskās zāles." Tautas muzikantu ansamblis "Guk" piedalījies starptautiskajos festivālos "Grišene" Viļņā, "Zelta vilna" Krievijā, "Pokutj" Harkivā, "Slāvu Bazārs” Baltkrievijā, "Beregiņa" Luckā, "Zortica" Zaporožjē, "Mākslinieciskā raža" Kijivā, ģimenes svētkos "Mūsu sarkanā dzimta", Visukrainas ukraiņu kongresā, televīzijas turnīros "Saules klarnetes", reģionālajos svētkos "Dzimtās zemes rušņiki"[5] un "Obžinki—2008".[6]
1987. gadā ar Ukrainas Kultūras ministrijas dekrētu ansamblim piešķīra "Tautas amatieru kolektīva" nosaukumu.
2006. gadā Kasjanam Jevčenko piešķīra Tautas mākslas meistara goda nosaukumu. Lieliski Kasjana Jevčenko mākslinieciskie sasniegumi un pirmie lielie ansambļa panākumi bija Žitomiras 1100. gadadienas svinību laikā. "Guk" vairāk nekā divu gadu desmitu laikā ir mainījis ne vienu vien sastāvu. Tautas muzikantu ansambļa "Guk" pirmie dalībnieki ir Vladimirs Rodins, Sergejs Žuravskis, Jevgeņija Šīranta, Ivans Ivanjuks, Nikolajs Bogdans un citi.
2003. gadā uz "Guk" bāzes izveidoja bērnu kolektīvu "Gučok", tāpēc "Guk" pārvietoja uz Popelņanskas bērnu mūzikas skolu. 2004. gadā kolektīvus "Guk" un "Gučok" papildināja ansamblis "Gučonok". Instrumentus izgatavoja tieši tādus pašus kā ansamblim "Guk" tikai mazākus, paredzētus bērniem. Visi šo kolektīvu dalībnieki, izņemot bajānu spēlētājus, spēlē tikai Jevčenko izgatavotos instrumentus.
Kopš 2009. gada Antons Sova, Jevčenko mazdēls, ir viņa daiļrades mantinieks. Antons ir mūzikas kompānijas Tuaron vadītājs, nodarbojas ar Kasjana Jevčenko autortiesībām un blakustiesībām, uztur informācijas aktualitāti par mūziķi un sadarbojas ar mūzikas skolu, kas nosaukta viņa vārdā.[7] 2019. gadā Antons Sova nodibināja Kasjana Jevčenko ikgadējo starptautisko tautas mūzikas festivālu.[8]
2023. gadā Tautas amatieru ansamblis "Guk" svinēja 40 gadu jubileju. Ansamblis uzņēma īsu muzikālu filmu, kas veltīta Kasjana Jevčenko piemiņai, ar pašreizējo dalībnieku sastāvu.[9]
Daiļrade
labot šo sadaļuKasjans Jevčenko ir vairāk nekā 50 aizmirstu ukraiņu tautas instrumentu restaurators un saglabātājs. Starp tiem: kozoba, guks, surma, mežrags, copalo, kazū (dudu), svistalo, buhalo un citi.[10] Kopumā meistars savām rokām izgatavoja vairāk nekā 70 dažādus instrumentus. Viņš meistarīgi spēlēja tādus instrumentus kā flautu, banduru, vijoli, kazū un dūdas.[11] Kasjans Jevčenko vairāk nekā 25 gadus strādāja Popelņanskas rajona kultūras iestādēs. Viņš nodibināja tautas muzikantu ansambli "Guk". Viņa mājoklis Popelņanskas rajona Žovtņevo ciemā (tagad Kvitņevo) tika uzcelts tautas stilā un kalpoja par darbnīcu un pastāvīgo ekspozīciju.[12]
Pēc aiziešanas pensijā Kasjans Jevčenko sāka nodarboties ar amatiermākslu savā dzimtajā Žovtņevo ciemā, kas pagodināja ciematu un reģionu. Viņš sāka pilnveidot seno koka instrumentu spēles tehniku, iedvesmojoties no Grigorija Verevkas tautas kora mākslinieciskā vadītāja Anatolija Avdievska vēlmes bagātināt orķestri ar tautas pūšamajiem instrumentiem.
Kasjans Jevčenko pievērsa uzmanību kazaku trompetei un taurei, kas bija populāri Zaporižjā. Viņš nolēma izgatavot šos instrumentus, saglabājot to ārējo formu, bet paplašinot to diapazonu un uzlabojot to īpašības. Sākotnēji tika radīta taure, kas kļuva par skaļo un košo pūšaminstrumentu, ko izmanto orķestrī. Kasjans Jevčenko izgatavoja vairāk nekā 30 instrumentus, no kuriem daudzus iegādājās Kijivas Sadzīves muzejs. Viņa instrumenti atrodas arī Japānā un Polijā. Tāpat viņš izveidoja instrumentus savam ansamblim.
Kasjans Jevčenko patstāvīgi audzēja kazas, apstrādāja ādas un izmantoja dažādus sadzīves priekšmetus jaunu instrumentu radīšanai. Viņš demonstrēja savu trompeti, koka tauri un kazū Kijivas konservatorijas Tautas instrumentu katedrā, kur saņēma atbalstu. Šos instrumentus iekļāva konservatorijas tautas instrumentu orķestrī. Turklāt viņš radīja baritona ragu un pilnveidoja oriģinālo tautas lociņu-sitaminstrumentu — kozobasu.[13]
2009. gada 24. oktobrī, 84 gadu vecumā Kasjans Jevčenko nomira.
Piemiņas godināšana
labot šo sadaļu- Popelņanskas rajona Žovtņevo ciemā (tagad Kvitņevo) Kasjana Jevčenko vārdā ir nosaukta iela, kurā dzīvoja mūziķis.
- Popelņanskas rajonā mūziķa vārdā ir nosaukta mūzikas skola — Kasjana Jevčenko mākslas skola.
- Kopš 2019. gada norisinās Kasjana Jevčenko ikgadējais starptautiskais tautas mūzikas festivāls.
2010. gada 22. novembrī Popeļņanskas mūzikas skolā atklāja Kasjana Jevčenko piemiņas klasi un uzstādīja piemiņas plāksni. Mūzikas skolas telpā glabājas paša meistara radītie mūzikas instrumenti. Šeit var redzēt viņa unikālo banduru, kuru viņš spēlēja visu savu dzīvi, ieskaitot konservatoriju un G. Verevkas kori. Šos instrumentus muzejam dāvināja meistara sieva Larisa. Turklāt muzejā ir fotogrāfijas, pateicības raksti, balvas un laikrakstu materiāli, kas atspoguļo meistara radošo ceļu un dzīvi.
Pēc Kasjana Jevčenko nāves ansambļu vadīšanu uzticēja Popeļņanska bērnu mūzikas skolas flautas spēles skolotājam Leonīdam Kravčukam. Turpmākajos gados ansambļu vadītāja pienākumus pildīja Nikolajs Fedorišins, Jekaterina Volinčuka, Vladimirs Uščapovskis un Mihails Mikitenko.
Visus Kasjana Jevčenko radītos mūzikas instrumentus joprojām izmanto, un ansambļi turpina savu darbību, attīstot Ukrainas tautas instrumentālo mākslu. Kasjans Jevčenko sevi parādīja ne tikai kā virtuozs mūziķis, kurš spēlēja daudzus instrumentus un atdzīvināja aizmirstos senos ukraiņu tautas instrumentus, bet arī kā komponists, kurš rādīja mūziku saviem ansambļiem "Guk", "Gučok" un "Gučenok". Katrā savas darbības jomā Kasjans Jevčenko sniedza nozīmīgu ieguldījumu Ukrainas kultūrā un mūzikas mākslā. Pateicoties viņa talantam, darbam un vēlmei atbalstīt ukraiņu instrumentus dzīvē, Kasjans Jevčenko atstājis neaizmirstamu nospiedumu Ukrainas mūzikas kultūras vēsturē.
Filmogrāfija
labot šo sadaļu- 1991 — dokumentālā filma "Polka ar gocu",[14] Ukrtelefilm
- 1991 — dokumentālā filma " Ak, puiši no gadatirgus nāca",[15] Ukrtelefilm
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Рачківська Р. П., Сучасна музика в сучасному світі «Любов, сурми та козобаси Касяна Євченка». (Житомир: Вид-во ЖДУ ім. І. Франка).
- ↑ Орел Л. (1995.). Унікальна збірка музею. Пам’ятки України: історія та культура. 1995.
- ↑ «Украинский Паганини». day.kyiv.ua (krievu). Skatīts: 2023-07-11.
- ↑ 4,0 4,1 «Народний ансамбль народної музики «Гук» БК с. Жовтневе Попільнянського району». Житомирський обласний Центр народної творчості (ukraiņu). Skatīts: 2023-07-11.[novecojusi saite]
- ↑ «Обласне свято «Рушники рідного краю» :». Житомирський обласний Центр народної творчості (ukraiņu). 2007-08-20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-06-30. Skatīts: 2023-07-11.
- ↑ «Обласне свято «Обжинки-2008» :». Житомирський обласний Центр народної творчості (ukraiņu). 1970-01-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-05-09. Skatīts: 2023-07-11.
- ↑ Алексей Иванченко. «Компания «Туарон» удостоилась престижной номинации на кинофестивале в Марбелье». Обзор Газет, обзор прессы (ru-RU), 2023-01-25. Skatīts: 2023-07-11.
- ↑ «Антон Сова настоял на проведении фестиваля народной музыки | Новости культуры | Новости шоу бизнеса и музыки». novostiua.net. Skatīts: 2023-07-11.
- ↑ Народний аматорський колектив «Гук». Atjaunināts: 2023-07-11
- ↑ Калифорнийский университет (1972). Народна творчість та етнографія. Наукова думка.
- ↑ «Древние музыкальные традиции продолжают жить благодаря мастерам». podrobnosti. 2004-08-07. Skatīts: 2023-07-11.
- ↑ «Попільнянська районна державна адміністрація - Життя віддане творчості». web.archive.org. 2010-10-31. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-10-31. Skatīts: 2023-07-11.
- ↑ «Столярчук Б.Й. Відродження традиційної української інструментальної музики | Друк | Читальний зал - Культура та мистецтво». web.archive.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-04. Skatīts: 2023-07-11.
- ↑ Полька з гоцем - Касян Євченко. Atjaunināts: 2023-07-11
- ↑ Ой, да ішли хлопці з ярмарку. Atjaunināts: 2023-07-11