Karols Irzikovskis

Karols Irzikovskis (poļu: Karol Irzykowski; dzimis 1873. gada 23. janvārī, miris 1944. gada 2. novembrī) bija poļu rakstnieks, žurnālists, dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, kritiķis un šahists. Polijas literatūras akadēmijas loceklis.

Karols Irzikovskis Karol Irzykowski Personīgā informācija Dzimis 1873. gada 23. janvārī Pilzno, Polijas Karaliste, Krievijas Impērija (tagad Polija) Miris 1944. gada 2. novembrī (71 gads) Žirardova, Polija Tautība polis

Literārā darbība Nodarbošanās rakstnieks, žurnālists, dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, kritiķis, šahists Valoda poļu valoda Literatūras virzieni Modernisms

Biogrāfija

Cēlies no senas šļahtiču dzimtas. Mācījies Berežanu un Ļvivas ģimnāzijās. Iestājies Ļvivas Universitātē, taču materiālu grūtību dēļ nav to pabeidzis. Strādājis par vācu valodas skolotāju, stenogrāfistu, vēlāk arī par žurnālistu.

1908. gadā pārcēlies uz Krakovu. Sadarbojies ar demokrātiskā laikraksta Nowa Reforma redakciju. Pēc Pirmā pasaules kara dzīvojis Varšavā. Vadījis Polijas Seima stenogrāfijas biroju. Sadarbojies ar Varšavas literārajiem izdevumiem Wiadomości Literackе (1924—1933) un Robotnik (1922—1934). Bijis viens no laikraksta Europa redaktoriem (1929—1930). Izvirzījies par vienu no Polijas vadošajiem literārajiem kritiķiem, bijis dramaturģijas apskatnieks žurnālā Rocznik Literacki. 1933. gadā kļuvis par Polijas literatūras akadēmijas locekli.

Otrā pasaules kara laikā piedalījies Varšavas sacelšanās kaujās un ticis ievainots kājā. Ievietots hospitālī Žirardovā, taču miris iekaisuma rezultātā. Apglabāts Krakovā.

Daiļrade

Bijis viens no tā sauktās "Jaunās Polijas" (poļu: Młoda Polska) kustības dalībniekiem, kuri laikā no 1891. līdz 1918. gadam veicināja modernisma ienākšanu Polijas kultūrā. Savā pazīstamākajos darbos - romānā Pałuba un stāstā Sny Marii Dunin - Irzikovskis sniedza detalizētu un smalku indivīda iekšējās cīņas analīzi starp apziņu un zemapziņu, un apliecinājis sevi kā psiholoģiskās analīzes meistaru. Arī turpmākajā daiļradē devis interesantus psiholoģisko problēmu piemērus. Kā literārais kritiķis bijis smalks analītiķis ar izteikti socioloģiskām tendencēm savās kritiskajās apcerēs.

Šahists

Visu dzīvi aizrāvies ar šahu. Vienā no viņa pirmajām drāmām "Uzvara" (poļu: Zwycięstwo) darbība notiek uz šaha galdiņa. No 1895. līdz 1914. gadam bijis viens no vadošajiem Polijas šahistiem. No 1908. gada bijis aktīvs Krakovas šaha kluba biedrs. 1921. gadā publicējis eseju "Futūrisms un šahs" (poļu: Futuryzm a szachy), kurā izteicis oriģinālas domas par turpmāko šaha attīstību. 1939. gadā ticis ievēlēts Polijas šaha savienības Augstākajā padomē.

Literārie darbi

• Zwycięstwo (drāma, 1897);
• Pałuba (romāns, 1903);
• Sny Marii Dunin (stāsts, 1903);
• Nowele (noveles, 1906);
• Wiersze i dramaty (dzejas un drāma, 1907);
• Dobrodziej złodziei (Komēdija, 1907);
• Fryderyk Hebbel jako poeta konieczności (monogrāfija, 1907);
• Spod ciemnej gwiazdy (noveles, 1922);
• Dziesiąta Muza (kino kritika, 1924);
• Walka o treść (kritiski darbi, 1929);
• Beniaminek. Rzecz o Boyu Żeleńskim (pamflets, 1933);
• Słoń wśród porcelany (skice, 1934);
• Lżejszy kaliber (skice, 1938).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karols Irzikovskis.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• VIRTUAL LIBRARY OF POLISH LITERATURE: Karol IRZYKOWSKI

• Šahista profils chessgames.com mājaslapā (angliski)