Vikipēdija

Karaliskais pingvīns

Karaliskais pingvīns (Aptenodytes patagonicus) ir pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) jūrasputns, kas pieder pie karalisko pingvīnu ģints (Aptenodytes). Ģeogrāfisko variāciju nav.[1]

Karaliskais pingvīns
Aptenodytes patagonicus (Miller, 1778)
Karaliskais pingvīns
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaPingvīnveidīgie (Sphenisciformes)
DzimtaPingvīnu dzimta (Spheniscidae)
ĢintsKaraliskie pingvīni (Aptenodytes)
SugaKaraliskais pingvīns (Aptenodytes patagonicus)
Izplatība

  Pasugas Aptenodytes patagonicus patagonicus izplatība
  Pasugas Aptenodytes patagonicus halli izplatība
  Sastopams ligzdošanas sezonā
Karaliskais pingvīns Vikikrātuvē

Tas mājo Subantarktikas salās un siltākos ūdeņos uz ziemeļiem no Antarktīdas. Ligzdo starp 45° un 55° dienvidu paralēlēm. Kopējā populācija sasniedz 2,23 miljonus ligzdojošo pāru. Populācijai ir tendence palielināties.[2] Vislielāko ligzdojošo populāciju var novērot Krozē salās. Tur ligzdo apmēram 455 000 pāru. Prinča Edvarda salā ligzdo 240 000—280 000 pāru. Ārpus ligzdošanas laika ir maz zināms par karalisko pingvīnu uzturēšanās vietām. Pamatā tas uzturas Subantarktikas ūdeņos Dienvidu okeānā, Indijas un Atlantijas okeānu dienvidos. Reizēm tos var novērot Antarktīdas pussalā, Dienvidāfrikā, Austrālijā un Jaunzēlandē.

Dažreiz karaliskie pingvīni tiek jaukti ar tiem līdzīgajiem imperatorpingvīniem vai nosaukuma dēļ ar karaliskajiem cekulpingvīniem.

Izskats un īpašības

labot šo sadaļu
 
Karaliskā pingvīna mugura ir sudrabaini melna
 
Līdz gada vecumam karaliskajam pingvīnam ir brūns, pūkains apspalvojums
 
Karalisko pingvīnu kolonija Dienviddžordžijas salā

Karaliskais pingvīns uzreiz aiz imperatorpingvīna ir otrs lielākais pingvīns visā pingvīnu dzimtā.[3] Tos reizēm mēdz sajaukt, lai gan imperatorpingvīns mājo daudz aukstākā klimatā, tikai Antarktīdā. Karaliskā pingvīna ķermeņa garums ir līdz 90 cm, masa 15 kg. Tēviņi ir nedaudz lielāki par mātītēm. Kā visiem pingvīniem tam ir pludlīniju ķermeņa forma, kas atvieglo peldēšanu zem ūdens, pēdām ir peldpleznas, kas paātrina peldēšanu, un spārni, kas kļuvuši stīvi un attīstījušies par plakanām airkājām, kalpo, lai regulētu virzienu.[4]

Tiem ir klasisks tā saucamais "smokinga tipa" apspalvojums — sudrabaini melna mugura un balts vēders. Galvas apspalvojums siltākā tonī — melnbrūns. Ap ausīm un pakaklē tiem ir koši oranži laukumi.[3] Knābja apakšējā daļā viena no knābja plātnēm arī ir koši dzeltena. Knābis ir 12—13 cm garš, slaids un noliekts uz leju. Reizēm karaliskajiem pingvīniem var novērot melānismu — pilnīgi melnus pingvīnus bez baltā vēdera.[5] Jaunajiem putniem košie laukumi ir drīzāk dzelteni, nevis oranži.[4] Pieauguša putna apspalvojumu karaliskie pingvīni iegūst 2 gadu vecumā.[6] Mazuļi izšķiļoties ir segti ar brūnpelēkām pūkām, 10—12 mēnešu vecumā tiem izaug pūkains, brūns apspalvojums bez sugai raksturīgajām, košajām pazīmēm.[4]

Apspalvojums

labot šo sadaļu

Lai saglabātu ķermeņa siltumu aukstajā klimatā, karaliskajam pingvīnam ir četru kārtu apspalvojums. Uz katru kvadrātcentimetru tam aug 11 spalvas.[7] Ārējā spalvu kārta ir eļļaina un ūdensizturīga. Iekšējās 3 kārtas ir dūnu kārtas, kas nodrošina siltumu. Mazuļi izšķiļas bez ārējās eļļainās spalvu kārtas, tādēļ tie nevar peldēt un medīt zivis līdz dzimumbriedumam. Tie paliek uz sauszemes līdz tiem izaug pieaugušo pingvīnu apspalvojums.

Dzeršana

labot šo sadaļu

Kā visi pingvīni arī karaliskais pingvīns var dzert sālsūdeni. No sāls ķermenis atbrīvojas caur speciāliem dziedzeriem, kas filtrē asinis. Dziedzeri atrodas virs acīm, toties liekā sāls izdalās caur nāsīm kā koncentrēts sālsūdens.

Uzvedība

labot šo sadaļu
 
Folklendu salu karaliskie pingvīni
 
Jaunie pingvīni nespēj peldēt un medīt, kamēr nav izveidojies pieaugušā pingvīna apspalvojums

Piestiprinot pingvīniem automātiskos dziļuma mērītājus, ir noskaidrots, kādā dziļumā spēj ienirt karaliskie pingvīni. Šobrīd Folklendu salu apkārtnē ir uzstādīts karalisko pingvīnu dziļuma rekords — 343 metri.[8] Un Krozē salu tuvumā zemūdens laika rekords - 552 sekundes.[9] Kopumā karaliskais pingvīns dienas laikā nirst 100 -300 metru dziļumā un zem ūdens uzturas vidēji 5 minūtes, bet nakts laikā tas nenirst dziļāk par 30 metriem.[10] Saskaņā ar pētījumiem lielākā daļa karalisko pingvīnu, apmēram 88%, nirst līdz zināmam dziļumam un, nemainot dziļumu, medī, atrodoties šajā līmenī apmēram 50% no kopējā zemūdens laika. Šādu niršanas veidu sauc par "U" veida niršanu. Atlikušie 12% nirst "V" veidā. Tas nozīmē, ka pingvīns nirst nevis vertikāli uz leju, bet leņķī. Sasniedzot noteiktu dziļumu, tas atgriežas atpakaļ līdz ūdens virsmu.

Barība

labot šo sadaļu

Karaliskie pingvīni pamatā barojas ar nelielām zivtiņām un kalmāriem. Atšķirībā no citiem Dienvidu okeāna plēsējiem tie daudz mazāk patērē krilus un citus vēžveidīgos. Zivis karalisko pingvīnu ēdienkartē aizņem 80—100%. Izņēmums ir ziemas mēneši, laikā no jūlija līdz augustam. Šajā laikā zivis sastāda tikai 30%.[4] Visiecienītākās zivis ir lukturzivis (Myctophidae), arī sviestazivis (Gempylidae) ir iecīnīts medījums.[4]

Ienaidnieki

labot šo sadaļu

Karaliskā pingvīna ienaidnieki ir gan lielie, plēsīgie putni, gan jūras zīdītāji. Tās ir klijkaijas, kas medī mazuļus un zog olas, toties pieaugušajiem pingvīniem jūrā uzbrūk jūras leopards un zobenvalis.[11]

Ligzdošana

labot šo sadaļu
 
Karaliskā pingvīna ola

Karaliskais pingvīns ligzdo vasarā subantarktiskajās un mērenās joslas salās. Apmēram 5% jauno putnu pāroties sāk 3 gadu vecumā, bet lielākā daļa pārojas tikai no 6 gadu vecuma.[4] Karaliskais pingvīns veido sezoniālus monogāmos pārus. Vienas sezonas laikā pāris ir uzticīgs viens otram un kopīgi audzina mazuli. Nākamajā gadā tikai apmēram 29% pāru paliek atkārtoti kopā. Iespējams to var izskaidrot ar salīdzinoši garo ligzdošanas laiku. Ieskaitot inkubācijas periodu, mazuļi tiek kopti un baroti 14—16 mēnešus līdz jaunajiem putniem izaug pieauguša putna apspalvojums. Lai arī pāri cenšas perēt katru gadu, veiksmīgs visbiežāk ir tikai katrs otrais gads vai divi gadi trijos.[11]

Ligzdošana sākas septembrī, kad putni atgriežas kolonijā, lai mainītu spalvas. Tie, kuriem iepriekšējā gadā neveicās ar perēšanu, parasti atgriežas agrāk. Mātīte izdēj vienu baltu olu, kas sver apmēram 300 g un kas ir apmēram 10x7 cm liela.[4] Iesākumā ola ir pamīksta, bet ar laiku čaumala nocietē un kļūst pelēkzaļa. Inkubācijas periods ilgst 55 dienas. Pārmaiņus perē abi vecāki, viena maiņa ir apmēram 6—18 dienas gara. Kamēr viens no vecākiem perē, otrs jūrā barojas. Karaliskajiem pingvīniem nav ligzdu, olu perē, turot uz pēdām un piesedzot ar vēdera kroku. Pingvīnu mazuļi šķiļas 2—3 dienas. Tiem iesākumā ir plāns dūnu slānis. Līdz ar to, tie ir atkarīgi no saviem vecākiem gan, lai iegūtu barību, gan, lai sildītos.[4] Mazie pingvīnēni pirmās 30—40 dienas sēž uz vecāku pēdām, sildoties zem vēdera krokas. Šajā periodā vecāki nomainās ik pa 3—7 dienām. Pēc apmēram mēneša mazie pingvīnēni kļūst nedaudz patstāvīgāki, un kolonijā veidojas mazuļu bars. Daži pieaugušie pingvīni uzmana mazuļus, kamēr pārējie jūrā medī zivis. Vecāki savus mazuļus baro ar viegli sagremotām zivīm, kuras atrij mazulim mutē. Pienākot aprīlim, jaunie pingvīni ir sasnieguši gandrīz vecāku augumu. Toties tie ziemas mēnešos zaudē svaru, jo nepietiek barības. Tie, kas pasaulē nākuši vēlāk, ziemā pārstāj augt un zaudē gandrīz pusi no sava svara. Vārgākie iet bojā. Kad septembrī atkal pienāk pavasaris, jaunie pingvīni atkopjas. Vasaras sākumā vai pavasara beigās tie nomaina savu dūnu ietērpu pret spalvām un pamet vecākus. Aptuveni tajā pašā laikā spalvas met arī pieaugušie pingvīni.

 
Karaliskā pingvīna mazuļu bars

Atsauces un piezīmes

labot šo sadaļu
  1. ↑ «World Bird List: Kagu, sunbittern, tropicbirds, loons, penguins, petrels, 2020». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 27. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 6. februārī.
  2. ↑ Shirihai, Hadoram (2002). A Complete Guide to Antarctic Wildlife. Alula Press. ISBN 951-98947-0-5.
  3. ↑ 3,0 3,1 King Penguins, Aptenodytes patagonicus
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 4,7 Williams, Tony D. (1995). The Penguins. Oxford, England: Oxford University Press.
  5. ↑ Today’s Pic: Rare Black Penguin
  6. ↑ Stonehouse, B (1960). "The King Penguin Aptenodytes patagonicus of South Georgia I. Breeding behaviour and development". Scientific Report of the Falkland Islands Dependencies Survey 23: 1–81.
  7. ↑ 70 spalvas uz katru kvadrātcollu Kalkulators: no kvadrātcollām uz kvadrātcentimetriem
  8. ↑ Pütz K, Cherel Y (2005) The diving behaviour of brooding king penguins (Aptenodytes patagonicus) from the Falkland Islands: variation in dive profiles and synchronous underwater swimming provide new insights into their foraging strategies. Marine Biology 147: 281-290
  9. ↑ Pütz K, Wilson RP, Charrassin J-B, Raclot T, Lage J, Le Maho Y, Kierspel M, Culik BM, Adelung D (1998) Foraging strategy of king penguins (Aptenodytes patagonicus) during summer at the Crozet Islands. Ecology 79: 1905-1921
  10. ↑ Kooyman GL, Cherel Y, Le Maho Y, Croxall JP, Thorson PH, Ridoux V (1992). "Diving behaviour and energetics during foraging cycles in King Penguins". Ecological Monographs 62 (1): 143–63. doi:10.2307/2937173
  11. ↑ 11,0 11,1 Stonehouse, B (1960). "The King Penguin Aptenodytes patagonicus of South Georgia I. Breeding behaviour and development". Falkland Islands Dependencies Survey Scientific Report 23: 1–81.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karaliskais pingvīns
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Karaliskais_pingvīns&oldid=3470129"