Karakals
Karakals (Caracal caracal) ir vidēja izmēra kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kuram ir 8 mūsdienās atzītas pasugas. Tas dzīvo Rietumāzijā un Āfrikā, izņemot Sahāru un Kongo lietus mežus.[1]
| Karakals Caracal caracal (Schreber, 1776) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Kaķu dzimta (Felidae) |
| Apakšdzimta | Kaķu apakšdzimta (Felinae) |
| Ģints | Karakali (Caracal) |
| Suga | Karakals (C. caracal) |
| Sinonīmi | |
| Felis caracal | |
| Izplatība | |
 | |
 Karakals Vikikrātuvē | |
Vārds "karakals" ir radies no turku valodas vārda karakulak, kas nozīmē "melna auss".[2] Karakals tiek saukts arī par Persijas lūsi, Ēģiptes lūsi vai par Āfrikas lūsi, lai gan lūši nav tā tuvākie radinieki. Tā tuvākie radinieki ir Āfrikas zeltainie kaķi, kuri arī pieder karakalu ģintij (Caracal), un servali.[3] Karakals kopumā nav apdraudēta suga, bet tā izdzīvošana ir kritiska Āfrikas ziemeļos un Indijā.[1]
Izskats
labot šo sadaļu
.jpg)
Karakals ir vidēji liels kaķis. Kopumā tā ķermenis ir slaids, tam ir garas kājas un vidēji gara aste. Karakalam līdzīgi kā lūsim ausu galos ir gari ausu pušķi. To garums pārsniedz pusi no kopējā auss lieluma. Kažoks ir vienkrāsaini smilšu brūns. Individuāli tas var atšķirties, dažiem tas ir dzeltenīgāks, citiem sarkanīgāks. Reizēm sastopami melni karakali. Pavēdere un pakakle ir gaišākas nekā mugura un sāni. Karakalam pavēderē un priekškāju iekšpusēs ir daži tumšāk brūni raibumi. Tā ausu aizmugurējās plaknes, kā jau turku valodas nosaukums norāda, ir melnas. Karakala galvaskauss ir augsti izcelts un noapaļots, tā žokļi ir īsi, masīvi veidoti un tam ir lieli, spēcīgi zobi.
Tēviņi ir lielāki nekā mātītes. Tēviņa ķermeņa garums, galvu ieskaitot, ir 75—105,7 cm, papildus 23,1—34 cm gara aste, svars 8—20 kg. Mātītes ķermeņa garums ir 69—102,9 cm, astes garums 19,5—34 cm, svars 7—15,9 kg.[4]
Uzvedība
labot šo sadaļu
Karakals ir vientuļnieks, lai gan bieži var novērot karakalu pārus. Tiem ir sava teritorija, kuru tie iezīmē ar urīnu un fekālijām. Karakals ar pakaļkājām atstāj arī skrāpējumus zemē.
Teritorija ir liela. Dažādās sezonās tā var būt atšķirīga, piemēram, Namībijā tēviņa teritorija ir apmēram 316,4 km2,[5] bet Saūda Arābijā 270—1116 km2.[6] Jo lielāks dzīvnieks, jo lielāka teritorija un jo vairāk medījuma, jo mazāka teritorija. Viena tēviņa teritorija pārklājas ar vairāku mātīšu teritorijām. Sasniedzot dzimumbriedumu, tēviņš pamet dzimto teritoriju un jaunu teritoriju ieņem 60—90 km attālumā no dzimtās vietas, toties jaunās mātītes paliek mātes tuvumā, un to teritorijas bieži pārklājas ar mātes teritoriju.[7] Kopumā Āfrikā, kur ir daudz biežāk pieejamas padzeršanās vietas nekā Tuvajos Austrumos, karakalu teritorijas ir mazākas nekā Tuvajos Austrumos.
Barošanās
labot šo sadaļuKarakals bez ūdens dzeršanas var iztikt vairākas dienas. Šķidrumu tas spēj uzņemt no upuru asinīm. Karakals ir slavens ar spēju palekties no vietas vertikāli gaisā, spējot noķert putnu 2 metru augstumā un augstāk virs zemes. Medījumam tas pielavās pēc iespējas tuvāk, apmēram 5 metru attālumā, tad straujā skrējienā uzbrūk upurim. Mazāku medījumu tie nokož, iekožoties kaklā pie pakauša, bet lielāku medījumu tie tur aiz rīkles un noplēš ar nagiem. Ja medījums ir bijis liels, ko karakals nespēj uzreiz apēst, tas to paslēpj, lai vēlāk pie tā atgrieztos. Reizēm medījums tiek ievilkts koka zaros. Parasti karakals medī dzīvniekus, kas ir mazāki par 5 kg. Tie ir dasiji, lēcējzaķi, gerbili, peles un putni. Karakals var nomedīt arī antilopes, kalnu niedrubukus, Dienvidāfrikas gazeles, krūmu dukerus un steinbukus.[4] Ļoti retos gadījumos tas nomedī persijas gazeli.
Vairošanās
labot šo sadaļuKarakals var sapāroties jebkurā gada laikā. Mātīte meklējas 5—6 dienas un sapārojas ar vairākiem tēviņiem, kas parasti ir viena auguma un vecuma. Reizēm ir novērots, ka mātīte vairākus gadus pēc kārtas sapārojas ar vieniem un tiem pašiem tēviņiem, turklāt tajā pašā kārtībā, kā citus gadus.[7]
Dažos reģionos ir novērots, ka tēviņi savā starpā cīnās, lai iegūtu tiesības pāroties, turklāt šādos gadījumos tēviņš no mātītes vairākas dienas neatkāpjas un to apsargā no citiem konkurentiem. Pārošanās var ilgt no 90 sekundēm līdz 10 minūtēm. Grūsnības periods ilgst 69—81 dienu. Parasti piedzimst 1—6 akli un nevarīgi kaķēni. Pirms dzemdībām mātīte piemeklē vietu migai kādā alā, koku dobumā vai citā labi slēptā vietā. Tikko dzimuši kaķēni sver 198—250 g. Acis mazuļiem atveras pēc 4—10 dienām. Kad tie sasniedz 1 mēneša vecumu, tie sāk nākt laukā no migas. Māte tos zīda ar pienu 10 nedēļas. Mazuļi paliek kopā ar māti līdz 1 gada vecumam. Ap šo laiku tie sasniedz dzimumbriedumu. Nebrīvē karakals var sasniegt 16 gadu vecumu.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 IUCN: Caracal caracal
- ↑ Zargan (2001-2012). kara kulak Zargan Turkish-English Dictionary
- ↑ Johnson, W. E.; Eizirik, E.; Pecon-Slattery, J.; Murphy, W.J.; Antunes, A.; Teeling, E.; O'Brien, S.J. (2006). "The Late Miocene Radiation of Modern Felidae: A Genetic Assessment". Science. 311 (5757): 73–7. doi:10.1126/science.1122277. PMID 16400146.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Sunquist, M.; Sunquist, F. (2002). Wild cats of the World. Chicago: University of Chicago Press. pp. 37–47. ISBN 0-226-77999-8.
- ↑ Marker, L. L. and Dickman, A. J. (2005). Notes on the spatial ecology of caracals (Felis caracal), with particular reference to Namibian farmlands. African Journal of Ecology 43: 73−76
- ↑ «Range size and habitat use of an adult male caracal in northern Saudi Arabia». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 20. martā. Skatīts: 2013. gada 27. februārī.
- ↑ 7,0 7,1 Weisbein, Y. and Mendelssohn, H. (1990). The biology and ecology of the caracal Felis caracal in the northern Aravah Valley of Israel. Cat News 12: 20−22
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karakals.