Kamizāri

Kamizāri (franču: Camisard, no camisa - "zemnieku krekls") bija hugenoti Sevennu kalnos Dienvidfrancijā, kas 18. gadsimta sākumā, kara par Spānijas mantojumu laikā, sacēlās pret Francijas troni. Sacelšanās iemesls bija protestantu vajāšanas pēc Luija XIV 1685. gada Fontenblo edikta pieņemšanas, kas ar likumu aizliedza pretestantismu. Sacelšanās sākās 1702. gadā, lielākās cīņas noritēja līdz 1704. gadam un beidzās ar protestantu sakāvi. Pēc sacelšanās Francijas varas iestādes tomēr sāka ieņemt tolerantāku nostāju pret hugenotiem.

Žans Kavaljē - viens no kamizāru līderiem

Sevennu ainava

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kamizāri.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)