Kalnu lauvmutīte
Kalnu lauvmutīte (latīņu: Misopates orontium) ir augu suga ceļteku dzimtā. Savvaļā tā ir plaši sastopama Eiropas dienvidu, centrālajā un rietumu daļā, kā arī Rietumāzijā. Eiropas ziemeļu daļā, tostarp Latvijā, kalnu lauvmutīte ir uzskatāma par ievazātu augu.[1]
| Kalnu lauvmutīte Misopates orontium (L.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Panātru rinda (Lamiales) |
| Dzimta | Ceļteku dzimta (Plantaginaceae) |
| Ģints | Lauvmutītes (Misopates) |
| Suga | Kalnu lauvmutīte (Misopates orontium) |
| Sinonīmi | |
|
- Antirrhinum orontium (L.), - Orontium arvense (Pers.). | |
 Kalnu lauvmutīte Vikikrātuvē | |
Morfoloģija
labot šo sadaļuKalnu lauvmutīte ir viengadīgs, 15—70 cm garš lakstaugs. Stublājs ir vienkāršs vai zarojošs, stāvs vai pacils un tas augšdaļā ir dziedzermatains. Auga lapas ir lancetiskas vai lineāras, 2,5—5 cm garas un 0,2—0,7 cm platas, gandrīz sēdošas, apmatotas un izvietotas diezgan blīvi uz stublāja.
Ziedi ir izvietoti stublāja un zaru galu lapu žāklēs skrajās ziedkopās. Kauss ir 1—1,8 cm garš, dalīts gandrīz līdz pamatam. Kausa daļas ir lineāras, apmatotas un aptuveni vainaga garumā vai to mazliet pārsniedz. Vainags ir gaišsārts, 1,2—1,8 cm garš; pamata daļā ir stobrveidīgs, galā divlūpains. Ziedam pieša nav. Uz augšlūpas un apakšlūpas ir tumšāku garensvītru zīmējums, pie apakšlūpas pamata gaišāks plankums. Auglis ir slīpi olveidīga, 0,7—1 cm gara dziedzermataina divcirkņu pogaļa. Zied no jūlija līdz septembrim.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «kalnu lauvmutīte - Misopates orontium (L.) Raf. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-03-11.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kalnu lauvmutīte.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)