Kalibans (pavadonis)

Kalibans, arī Urāns XVI, ir Urāna pavadonis. Tas ir divdesmitais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna.

Kalibans

Ar Heila teleskopu 1997. gadā uzņemts attēls, Kalibans atzīmēts ar aplīti
Atklāšana
Atklājējs/i	B.Gledmens, P.Nikolsons, J.Bērnss un Dž.Kavelārs
Atklāšanas datums	1997. gada 6. septembrī
Orbitālie parametri
Lielā pusass (rādiuss)	7 231 000 km
Ekscentricitāte	0,159
Apriņķojuma periods	579,7 d
Slīpums	140,9° (pret Urāna ekvatora plakni)
Riņķo ap	Urāns
Fiziskie parametri
Dimensijas	72 km
Redzamais spožums	22,4

Atklāšana un nosaukums

Pavadonis tika atklāts 1997. gada oktobra sākumā, B. Gledmenam izpētot 1997. gada 6. un 7. septembrī Palomaras observatorijā ar 5,0 m Heila teleskopu uzņemtos attēlus. Attēlus uzņēma un apstrādāja zinātnieku komanda, kurā bija B. Gledmens, P. Nikolsons, J. Bērnss un Dž. Kavelārs. Vienlaicīgi šajos attēlos tika atklāts arī Sikoroksa.

Starptautiskā Astronomijas savienība 1997. gada 31. oktobrī pavadonim piešķīra pagaidu apzīmējumu S/1997 U 1. 2000. gada augustā Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim piešķīra nosaukumu Kalibans. Kalibans ir tēls Viljama Šekspīra traģikomēdijā „Vētra”.

Orbīta un fizikālie parametri

Kalibans ir otrs lielākais no neregulārajiem Urāna pavadoņiem, tā diametrs ir apmēram 72 km. Kalibana orbīta atrodas starp Francisko un S/2023 U 1. Kalibans ir neregulārs pavadonis, rotē pretēji Urāna rotācijas virzienam un orbīta atrodas 140,9° leņķī pret Urāna ekvatora plakni. Orbītas parametri liecina, ka Kalibans nav veidojies pie Urāna, bet pagātnē planēta to ir notvērusi savā gravitācijas laukā. Kalibana orbītas parametri ir tuvu līdzīgi kā Francisko, S/2023 U 1 un Stefanam, kas iespējams, liecina par to kopīgo izcelsmi.

Ārējās saites

• Uranian Irregular Moons Caliban and Sycorax Were Discovered Sept. 6, 1997 (angliski)

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kalibans.