Kalama ir tīklblakšu dzimtas (Tingidae) ģints, kurā ietilpst 33 sugas.[1] Tās ir sastopamas Eirāzijā no Spānijas līdz Korejai un uz dienvidiem līdz Indijai, un līdz Ziemeļāfrikai. Kalama tricornis ir introducētas (ievestas) Ziemeļamerikā.[2] Latvijā ir sastopama viena suga Kalama tricornis.

Kalama (ģints)
Kalama Puton in Lethierry & Puton, 1876
Kalama tricornis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
KārtaBlakšu kārta (Hemiptera)
ApakškārtaAugutis (Heteroptera)
VirsdzimtaBlaktis (Tingoidea)
DzimtaTīklblakšu dzimta (Tingidae)
ApakšdzimtaTinginae
CiltsAcalyptini
ĢintsKalama (ģints)
Sinonīmi
  • Campylosteira (Kalama) Puton in Lethierry & Puton, 1876
  • Elina Ferrari, 1878
  • Alcletha Kirkaldy, 1900
Iedalījums
Kalama (ģints) Vikikrātuvē

Kalama (sieviešu dzimtā) cēlies no grieķu valodas kalamos, kas nozīmē sarkans, ar sieviešu dzimtas sufiksu -a, varbūt var nozīmēt nītījumu.[2]

Aprakstīšana

labot šo sadaļu

Kalama blakšu ķermeņa garums ir no 1,7 līdz 3,4 mm; ķermenis brūns, tumšbrūns vai melns.[3] Ģints pārstāvjiem ir raksturīgas īsi matotas antenas, it īpaši visa III segmenta. IV segmenta bazāla puse, kas ir savienota ar priekšējo pronotuma cistu, nepārsniedz galvas izmēru.[2]

Franču entomologs Augusts Putons (Auguste Puton) 1876. gadā aprakstījis taksonu un devis tam apakšģints statusu Campylostira ģintī. 1906. gadā ungārijas entomologs Geza Horvats (Géza Horváth) taksonu ir pozicionējis ka Dictyonota ģints apakšģinti. Taču 1982. gadā franču entomologs Jans Perikarts (Jean Péricart) devis taksonam patstāvīgas ģints statusu.[4]

1975. gadā krievu entomologs Viktors Golubs (Виктор Борисович Голуб) apakšģinti Dictyonota (Elina) Ferrari, 1878 (tipu suga Dictyonota beckeri Jakovlev) un ģinti Alcletha Kirkaldy, 1900 (tipu suga Acanthia tricornis Schrank) apvienojis ar Kalama ģinti.[5]

  1. ITIS Report — Tingidae
  2. 2,0 2,1 2,2 Richard C. Froeschner. (2001) Lace Bug Genera of the World, II: Subfamily Tinginae: Tribes Litadeini and Ypsotingini (Heteroptera: Tingidae). Smithsonian Contributions to Zoology, Number 611
  3. Определитель насекомых Дальнего Востока СССР. / под общ.ред. П. А. Лера. — Владивосток: «Дальнаука», 1988. — Т. 2. Равнокрылые и полужесткокрылые. Ч. 2. — 704 с. — 1400 экз.
  4. Péricart, J. (1982) Revision systematique des Tingidae Ouest-Palearctiques (Hemiptera), 9: Complements et corrections. Annales de la Societe Entomologique de France, 18:349-372.
  5. Голуб В.Б. (1975) Клопы-кружевницы рода Dictyonota Curt. (Heteroptera, Tingidae) фауны СССР и Монголии // Насекомые Монголии. Вып. 3. Л.: Наука.

Ārējās saites

labot šo sadaļu