Kairnarvona
Kairnarvona (velsiešu: Caernarfon, izrunā: /kaɨrˈnarvɔn/) ir karaliskā pilsēta (royal town) Velsā, Guinezas grāfistas administratīvais centrs un otra lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas Velsas ziemeļrietumos pie Sejontas ietekas Menai šaurumā 273 km no Velsas galvaspilsētas Kārdifas un 420 km no valsts galvaspilsētas Londonas. Nozīmīgs tūrisma centrs un tradicionālā Velsas prinču investitūras vieta.
| Kairnarvona | |
|---|---|
| pilsēta | |
| Caernarfon | |
|
Kairnarvonas pils; Guinezas grāfistes padomes ofiss; centrālā tirdzniecības iela | |
  Kairnarvona  Kairnarvona | |
| Koordinātas: 53°08′24″N 4°16′12″W / 53.14000°N 4.27000°WKoordinātas: 53°08′24″N 4°16′12″W / 53.14000°N 4.27000°W | |
| Valsts |
.svg){kind=small} Apvienotā Karaliste |
| Zeme |
 Velsa |
| Ceremoniālā grāfiste | Guineza |
| Apgabals | Guineza |
| Dibināta | 78 |
| Pilsēta | 1284 |
| Karaliskā pilsēta | 1963 |
| Platība[1] | |
| • komūna | 9,36 km2 |
| Augstums | 10 m |
| Iedzīvotāji (2021) | |
| • komūna | 10 072 |
| • blīvums | 1 076,1/km² |
| Laika josla | GMT (UTC0) |
| • Vasaras laiks (DST) | BST (UTC+1) |
| Pasta kods | LL54, LL55 |
| Mājaslapa |
www |
 Kairnarvona Vikikrātuvē | |
Vēsture
labot šo sadaļuLai arī resursiem bagātā Menai šauruma piekraste bijusi apdzīvota kopš seniem laikiem, par pilsētas pirmsākumiem uzskata romiešu pakļauto ordoviku zemēs ap 77. gadu uzcelto Segontiumas (Segontium) cietoksni. Tā nosaukums cēlies no Sejontas upes, kuras krastā uzbūvēts. Segontiuma bija galvenais romiešu cietoksnis Velsas ziemeļos un bija paredzēts 1000 kājnieku izvietošanai. Ar romiešu ceļu Segontiuma bija savienota ar leģionāru bāzi Česterā. Sākotnēji no koka būvētais cietoksnis 2. gadsimta pirmajā pusē tika pārbūvēts par mūra cietoksni. Laika gaitā cietokšņa izmērs un nozīme samazinājās, bet tas bija apdzīvots vismaz līdz 394. gadam.[2]
Pēc romiešu aiziešanas cietoksnis un ap to izaugusī pilsētina nonāca Guinezas karalistes sastāvā. Tiek uzskatīts, ka Segontiuma ir viena no 28 britu pilsētām, kas minētas 9. gadsimta velsiešu mūka Nennija «Britu vēturē» (Historia Brittonum) kā Cair Segeint vai Cair Custoeint.[3][4]
11. gadsimtā Guinezā iebrukušie normaņi netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni, ap kuru izveidojās mūsdienu pilsētas centrs. 1283. gadā pēc Velsas iekarošanas karalis Edvards I šeit uzbūvēja mūra cietoksni. 1284. gadā Kairnarvonā dzima Edvarda I ceturtais dēls — vēlākais Anglijas karalis Edvards II. 1301. gadā viņš tika iecelts par pirmo Velsas princi. 16. gadsimtā pierakstīts nostāsts vēsta, ka jaunais princis tika piedāvāts vietējam velsiešiem, «ka [viņš] dzimis Velsā un nerunāja ne vārda angliski», tomēr nav mūsdienu pierādījumu, kas to apstiprinātu.
1284. gadā tika izveidota Anglijas parauga Kairnarvonšīras grāfiste, bet Kairnarvonai tika piešķirts boro un tirgus pilsētas statuss. Kopš 1911. gada Kairnarvonas pilī notiek Velsas prinča investitūras ceremonija — šeit par Velsas princi pasludināti Edvards VIII (1911) un Čārlzs III (1969). 1955. gadā Kairnarvona bija viena no pilsētām, kas pretendēja uz Velsas galvaspilsētas statusu, bet balsošanā zaudēja Kārdifai ar 11 balsīm pret 136.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Citypopulation.de Caernarfon
- ↑ Roman stronghold that passed into Welsh legend
- ↑ Ford, David Nash. "The 28 Cities of Britain" at Britannia. 2000.
- ↑ Newman, John Henry & al. Lives of the English Saints: St. German, Bishop of Auxerre, Ch. X: "Britain in 429, A. D.", p. 92. James Toovey (London), 1844.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kairnarvona.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)