Kārta latviešu mitoloģijā kopā ar Laimu un Dēklu ir likteņa dieviete. Folkloras tekstos tā parādās vēl retāk nekā Dēkla.

Anša Cīruļa 1921. gada glezna „Ziemassvētki”, kurā attēlota Laima, Dēkla un Kārta (augšā pa labi) Ziemassvētku vakarā no augšas noraugoties uz Jēzus Kristus dzimšanu

Nosaukuma izcelsme labot šo sadaļu

Pēteris Šmits uzskata, ka Kārtas vārda etimoloģija ir atvasināta no darbības vārda „kārtot” un to interpretē kā dievību, kas cenšas nokārtot Laimas lemto:[1]

Līdz šim mums vēl nav nekādu drošu liecību, kā izcēlies Kārtas jēdziens mītoloģijā un pats nosaukums valodā. Es no savas puses negribētu šo vārdu šķirt no pazīstamās „kārtas”. Tā tad Kārta būtu kārta un nozīmētu kādu kārtotāju. Ko Laima nolemj, to varbūt Dēkla palīdz izpildīt un Kārta nokārtot.

Taču Jēkabs Lautenbahs Kārtu saista ar sanskritu krt, grieķu keirō (‘cērtu’), iekļaujot to likteņdievību trijotnē (Laima, Dēkla, Kārta), velkot paralēles ar grieķu moirām, romiešu parkām un skandināvu nornām.[2]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Šmits P. „Latviešu mītoloģija”. R., 1926, 8. nod.
  2. Latviešu folklora — Kārta Arhivēts 2011. gada 1. oktobrī, Wayback Machine vietnē. (latviski)

Ārējās saites labot šo sadaļu