Kārpainie zalkši
Kārpainie zalkši, kārpaino zalkšu ģints (Acrochordus) ir vienīgā kārpaino zalkšu dzimtas (Acrochordidae) ģints, kas apvieno 3 sugas.[1][2] Tās ir izteikti ūdenī dzīvojošas čūskas, kas mājo Dienvidāzijā, Dienvidaustrumāzijā, Jaungvinejā un Austrālijā. Tās atkarībā no sugas sastopamas gan saldūdens tilpnēs, gan piekrastes jūru viegli sāļajos ūdeņos, lagūnās un upju ietekās.[2][3] Visi kārpainie zalkši ir cilvēkam nekaitīgi (nav indīgi).[4][5][6]
| Kārpainie zalkši Acrochordus (Hornstedt, 1787) | |
|---|---|
_in_captivity.jpg) Kārpainais zalktis (Acrochordus arafurae) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Rāpuļi (Reptilia) |
| Kārta | Zvīņrāpuļi (Squamata) |
| Apakškārta | Čūskas (Serpentes) |
| Infrakārta | Īstās čūskas (Alethinophidia) |
| Infrakārta | Augstākās čūskas (Caenophidia) |
| Dzimta | Kārpaino zalkšu dzimta (Acrochordidae) |
| Ģints | Kārpainie zalkši (Acrochordus) |
 Kārpainie zalkši Vikikrātuvē | |
Evolūcija labot šo sadaļu
Ģenētiskajos pētījumos noskaidrojies, ka kārpaino zalkšu dzimta ir senākā no augstāko čūsku infrakārtas (Caenophidia) un tai piederošās sugas bija sastopamas jau miocēna sākumā. Pārējo augstāko čūsku dzimtu priekštecis atdalījās no kārpainajiem zalkšiem terciāra perioda sākumā, kas nozīmē, ka zalkšu virsdzimta ir māsas taksons kārpainajiem zalkšiem.[2]
Kopīgās īpašības labot šo sadaļu
Kārpainajiem zalkšiem ir raksturīga maisveidīga āda, kas klāta ar sīkām kārpiņām, kuras savstarpēji nesaskaras. Āda ir tik brīva, ka rodas sajūta, ka tā čūskai ir par lielu. Uz vēdera tām nav vēdera zvīņu, acis mazas un novietotas galvas virspusē.[3] Kā visām augstākajām čūskām tām nav saglabājušies iegurņa un pakaļkāju rudimenti, kuri savukārt ir saglabājušies zemākajām čūskām (Henophidia).[2] Kārpainie zalkši ir liela auguma, masīvas čūskas, lielākajiem īpatņiem sasniedzot 2,9 metrus.[7] Barojas galvenokārt ar zivīm. Medības notiek, pasīvi guļot uz ūdenstilpes gultnes un gaidot upuri peldam garām. Visas sugas ir oldzīvdzemdētājas un tām dzimst dzīvi mazuļi (4—40), dzemdībām notiekot ūdenī. Pastāv viedoklis, ka šīs sugas vairojas retāk kā citas čūskas, kā arī, ka reizēm mātītes spēj vairoties partenoģenēzes veidā (olšūnas attīstība par pieaugušu organismu bez apaugļošanās).[2]
Sistemātika labot šo sadaļu
.jpg)
Kārpaino zalkšu dzimta (Acrochordidae)[1]
- Kārpaino zalkšu ģints (Acrochordus)
- Javas kārpainais zalktis (Acrochordus javanicus)
- Kārpainais zalktis (Acrochordus arafurae)
- Mazais kārpainais zalktis (Acrochordus granulatus)
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 Reptile Database: Acrochordidae
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Robert D. Aldridge,David M. Seve, 2011. Reproductive Biology and Phylogeny of Snakes Arhivēts 2015. gada 20. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ 3,0 3,1 Fauna of Australia: Acrochordidae
- ↑ ADW: Acrochordus javanicus
- ↑ ADW: Acrochordus arafurae
- ↑ ADW: Acrochordus granulatus
- ↑ «Snakes of Thailand: Family: Acrochordidae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 10. maijā. Skatīts: 2015. gada 16. februārī.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kārpainie zalkši.- Acrochordidae Arhivēts 2013. gada 31. maijā, Wayback Machine vietnē.