Kārlis Gailis (1903—1973)
Kārlis Gailis (1903—1973) bija Rīgas ostas strādnieks un arodbiedrības aktīvists, par līdzdarbību transportstrādnieku streiku organizēšanā vairākkārtīgi arestēts. Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) biedrs kopš 1931. gada. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 21. jūnijā atbrīvots no cietuma, iecelts par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli, ievēlēts par Tautas Saeimas deputātu.[1]
| Kārlis Gailis | |
|---|---|
| Tautas Saeimas deputāts | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1903. gada 8. februārī Rīga, Krievijas Impērija |
| Miršanas dati |
1973. gada 17. augustā (70 gadu vecumā) Rīga, Latvijas PSR, PSRS |
Otrā pasaules kara laikā Sarkanās armijas 201. latviešu strēlnieku divīzijas sastāvā, apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni[2], pēc kara 1947. gadā ievēlēts par Latvijas PSR Augstākā Padomes Prezidija priekšsēdētāja vietnieku, 1948. gadā par sekretāru, LKP Revīzijas komisijas locekli (1949—1963).[3]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Kārlis Siljakovs. Mana atbilde. Kāda laikmeta memuāri.[novecojusi saite] Apgāds Gauja, 1982. — 199 lpp.
- ↑ «Гайлис Карл Петрович 1903г.р.». podvignaroda.ru.
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 447. lpp.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |