Kārlis Frišenfelds
Kārlis Ernests Frišenfelds (1912—2001) bija latviešu jūrnieks un elektromehāniķis. Otrā pasaules kara beigās iesaistījās Latvijas Centrālās padomes (LCP) organizētajā bēgļu laivu akcijā.
| ||||||||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1912. gada 18. martā Dundagas pagastā jūrnieka ģimenē. Mācījās Melnsila pamatskolā, tad Ventspils arodskolā izmācījās par kuģa mehāniķi un strādāja uz kuģiem. Vēlāk Rīgas vakartehnikumā apguva elektromehāniķa specialitāti un Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā Frišenfelds strādāja par Ventspils spēkstacijas pārzini un iesaistījās LCP sakaru grupā Ventspilī, kuru sākotnēji vadīja inženieris Arturs Arnītis.
1944. gada oktobrī Frišenfeldu apcietināja vācu okupācijas spēku pretizlūkošanas daļa, pēc atbrīvošanas viņš līdz kara beigām turpināja sadarboties ar bēgļu pārcēlājiem. 1945. gada 12. maijā viņu arestēja padomju okupācijas spēki un līdz 1946. gada maijam turēja ieslodzījumā un pratināja VDK ēkā Rīgā, piespriežot 20 gadu ieslodzījumu Gulaga nometnē Vorkutā. Pēc 10 gadu spaidu darbiem viņu atbrīvoja 1956. gada novembrī,[1] pēc atgriešanās Ventspilī Frišenfelds strādāja par mehāniķi Baltijas transporta celtniecības pārvaldē, pēc 1970. gada trīs gadus nostrādāja dzelzceļa elektrifikācijas darbos Kolas pussalā.[2]
Miris 2001. gada 20. augustā, apbedīts Ventspils Meža kapos.[3]
Literatūra labot šo sadaļu
- Pārcēlāji. Mansards, 2021.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Dzintars Ērglis. Padomju režīma arestētie Latvijas Centrālās padomes aktīvisti un atbalstītāji Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 19. sējums (2007)
- ↑ “Pāri Jūrai: 44./45.” Valentīnes Lasmanes sakārtotā 130 liecinieku atmiņu grāmata (1993)
- ↑ timenote.info