Atvērt galveno izvēlni

Kārlis Barons (virsnieks)

Šis raksts ir par virsnieku. Par citām jēdziena Karlis Barons nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Kārlis Barons (1900-1919) bija Latvijas Bruņoto spēku leitnants, Krišjāņa Barona mazdēls[1]. Kārlis Barons līdz ar 8 citiem latviešu atsevišķā bataljona kareivjiem krita varoņa nāvē durkļu cīņā Bateru kaujā 1919. gada 22. martā.

Kārlis Barons
Kārlis Barons
Personīgā informācija
Dzimis 1900. gada 8. martā
Valsts karogs: Krievija Krievijas impērija, Rīga
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1919. gada 22. martā (19 gadi)
Karogs: Latvija Latvija
Dobeles apriņķis, Jaunbērzes pagasts, Bateru mājas
Tautība latvietis
Vecāki tēvs Kārlis Barons
vectēvs Krišjānis Barons
Militārais dienests
Dienesta pakāpe leitnants
Leitnants.gif
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Komandēja Atsevišķās studentu rotas vads
Kaujas darbība Latvijas brīvības cīņas
Apbalvojumi Lāčplēša kara ordenis (III šķira)

DzīvesgājumsLabot

Kārlis Barons dzimis Rīgā Krišjāņa Barona dēla, pazīstamā zobārsta Kārļa Barona ģimenē, vidējo izglītību ieguva Rīgas reālskolā, to beidzot ar labām sekmēm, pēc tam Pirmā pasaules kara dēļ ar ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Petrogradu[1]. Kārlis Barons ar ģimeni 1918. gada nogalē atgriezās Latvijā un Latvijas brīvības cīņu pirmajās dienās 1919. gada 2. janvārī brīvprātīgi stājās jaunizveidotās Latvijas Republikas dienestā Atsevišķās studentu rotas rindās. Tās sastāvā Barons piedalījās cīņās pret lielinieku spēkiem Kurzemē un Zemgalē, tostarp Saldus un Jaunpils ieņemšanā. 1919. gada 17. februārī līdz ar Atsevišķo studentu rotu tika ieskaitīts 1. latviešu atsevišķā bataljona 3. rotas IV vadā[1].

1919. gada 22. martā 1. latviešu atsevišķais bataljons, pārvietojoties pa ceļu purvainā apvidū, nonāca zem negaidītas ienaidnieka ložmetēja uguns no Bateru mājām, kur pozīcijas bija ieņēmuši 10. Padomju Latvijas strēlnieku pulka karavīri. K. Barona komandētais IV vads tika nošķirts no pārējām latviešu vienībām un palika ceļa kreisajā pusē kopā ar jaunveidoto kapteiņa Graudiņa rotu. IV vada kareivjiem izdevās atturēt no bēgšanas nepieredzējušos Graudiņa rotas vīrus un abu vienību karavīri, tostarp arī Barons, izvērsās ienaidnieka pozīciju apiešanai kreisajā flangā, kamēr pārējās vienības turpināja frontālo apšaudi. Apiešanas manevrs notika biezā mežā un, kā drīz izrādās, līdzīgu manevru paredzējis arī ienaidnieks - tikai tuvā distancē IV vads un Graudiņa rota pamanīja ienaidnieku un uzsāka durkļu cīņu. Viens no pirmajiem tajā metās Barons un cīnījās priekšējās rindās. Trieciens kreisajā flangā iedrošināja arī pārējās vienības pāriet uzbrukumā un ienaidnieks tiks padzīts. Leitnants Barons kopā ar latviešu atsevišķā bataljona 8 karavīriem krita kaujā, lielinieku pusē bija ap 40 kritušo.[2]

1920. gada 11. janvārī viņu pārapbedīja Rīgas Brāļu kapos, un pēc nāves par varonību 1921. gadā apbalvoja ar Lāčplēša kara ordeņa III šķiru[1].

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 «LKOK nr.3/676 : Barons, Kārlis». Skatīts: 2013. gada 11. novembris.
  2. Latvijas kareivis, 1936. gada 19. maij. (Nr. 112),3. lpp