Kārlis Šuba
Kārlis Šuba (1906. gada 16. marts — 1942. gada 5. janvāris) bija latviešu politiķis. Bijis nedemokrātiski ievēlētās Tautas Saeimas prezidija loceklis.
Kārlis Šuba | |
---|---|
Tautas Saeimas deputāts | |
| |
Dzimšanas dati |
1906. gada 16. martā Augstkalnes pagasts, Dobeles apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Latvija) |
Miršanas dati |
1942. gada 5. janvārī (35 gadu vecumā) Redkina, Maskavas apgabals, KPFSR (tagad Krievija) |
Tautība | latvietis |
Politiskā partija | Latvijas Komunistiskā partija |
Biogrāfija
labot šo sadaļuKārlis Šuba piedzima 1906. gada 16. martā Mežmuižas pagastā.[1] 1929. gadā apmeklējis Padomju Savienību,[2] tajā pašā gadā kļuva par Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) biedru.[3] Par darbību LKP divas reizes apcietināts[3] — pirmoreiz no 1929. līdz 1931., otrreiz no 1935. līdz 1939. gadam.[2]
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā kļuva par nedemokrātiski ievēlētās Tautas Saeimas deputātu un prezidija locekli. Tāpat kļuva par LKP Jelgavas nodaļas pirmo sekretāru.[3]
Otrā pasaules kara laikā Sarkanās armijas 201. Latviešu strēlnieku divīzijas sapieru bataljona komisārs, Maskavas kauju laikā 1942. gada 5. janvārī kritis gūstā, sadedzināts Redkinas sādžā.[1][4][5]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Jaunākās grāmatas». Cīņa. 1972. gada 5. jūlijā.
- ↑ 2,0 2,1 O. Gerts. «Īsts cilvēks». Cīņa, 1967. gada 2. jūnijā.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Kārlis Siljakovs. Mana atbilde. Kāda laikmeta memuāri. Gauja, 1985. 223—224. lpp.
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 9. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 444. lpp.
- ↑ V. Sērsna. «Ar spalvu dzelzceļā». Zvaigzne, 1981. gada 1. maijā.