Kārlis Šuba

Latvijas politiķis

Kārlis Šuba (1906. gada 16. marts1942. gada 5. janvāris) bija latviešu politiķis. Bijis nedemokrātiski ievēlētās Tautas Saeimas prezidija loceklis.

Kārlis Šuba
Tautas Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1906. gada 16. martā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Augstkalnes pagasts, Dobeles apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1942. gada 5. janvārī (35 gadu vecumā)
Redkina, Valsts karogs: Krievijas PFSR Maskavas apgabals, KPFSR (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Komunistiskā partija

Kārlis Šuba piedzima 1906. gada 16. martā Mežmuižas pagastā.[1] 1929. gadā apmeklējis Padomju Savienību,[2] tajā pašā gadā kļuva par Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) biedru.[3] Par darbību LKP divas reizes apcietināts[3] — pirmoreiz no 1929. līdz 1931., otrreiz no 1935. līdz 1939. gadam.[2]

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā kļuva par nedemokrātiski ievēlētās Tautas Saeimas deputātu un prezidija locekli. Tāpat kļuva par LKP Jelgavas nodaļas pirmo sekretāru.[3]

Otrā pasaules kara laikā Sarkanās armijas 201. Latviešu strēlnieku divīzijas sapieru bataljona komisārs, Maskavas kauju laikā 1942. gada 5. janvārī kritis gūstā, sadedzināts Redkinas sādžā.[1][4][5]

  1. 1,0 1,1 «Jaunākās grāmatas». Cīņa. 1972. gada 5. jūlijā.
  2. 2,0 2,1 O. Gerts. «Īsts cilvēks». Cīņa, 1967. gada 2. jūnijā.
  3. 3,0 3,1 3,2 Kārlis Siljakovs. Mana atbilde. Kāda laikmeta memuāri. Gauja, 1985. 223—224. lpp.
  4. Latvijas padomju enciklopēdija. 9. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 444. lpp.
  5. V. Sērsna. «Ar spalvu dzelzceļā». Zvaigzne, 1981. gada 1. maijā.