Kāpvālas kratons ir ap 1 200 000 km2 liels kratons Dienvidāfrikā, Limpopo provincē un Svatini. Viens no senākajiem pastāvošajiem Zemes garozas fragmentiem, veidojies pirms 3,7 - 2,5 miljardiem gadu. Iežu paraugu līdzība ar Austrālijas Pilbaras kratona iežiem varētu liecināt, ka abi kratoni kādreiz veidojuši daļu no Vālbaras superkontinenta, kas ir vissenākais zināmais superkontinents (Zegers et al., 1998). No netālā līdzīga vecuma kratona - Zimbabves kratona šķir Limpopo josla. Pieder lielākam - Kalahari kratonam.

Sastāv no tonalītiska gneisa (3,6 - 3,7 miljardi gadu) un granīta (3 - 3,5 miljardi gadu), pirms 3,3-3 miljardiem gadu notikušas granīta plutonu intrūzijas. Vēlajā arhajā (pirms aptuveni 2 miljardiem gadu) notika savienošanās ar Zimbabves kratonu ar Limpopo joslu.

Vissenākie kratona ieži atsedzas efektīgās klintīs kratona austrumu daļā - posmā no Svatinis līdz Bārbertonai. Šeit apskatāmi pat vairāk kā 3,6 miljardus gadu veci ieži, klinšu augšdaļā esošie ieži ir par aptuveni 500 miljoniem gadu jaunāki, kā apakšā esošie.

Kratona centrālajā daļā, Johannesburgas apkaimē atrodas 3,34 miljardus gadu senais Johannesburgas kupols, kas sastāv no trondheimītu un tonalītu granitoīdiem. Tajā atrodas Vitvatersrandas baseins - ģeoloģisks reģions ar pasaulē lielākajām zelta atradnēm, kur iegūta aptuveni puse no visa līdz šim uz planētas iegūtā zelta apjoma. Šeit iegūst arī akmeņogles, sudrabu un irīdiju.

Pirms 3,26 - 3,24 miljardiem gadu Bārbertonas apkaimē kratons (šai laikā tas vēl bija apvienots ar Pilbaras kratonu) uzņēma spēcīgu asteroīda triecienu, kas izraisīja lūzumu veidošanos un pastiprinātu vulkānu darbību. Pastāv iespēja, ka tieši šis asteroīda trieciens veicināja kontinentālās Zemes garozas veidošanos (Glikson and Vickers(2006)).