Kāpvālas kratons
Kāpvālas kratons ir ap 1 200 000 km2 liels kratons Dienvidāfrikā, Limpopo provincē un Svatini. Viens no senākajiem pastāvošajiem Zemes garozas fragmentiem, veidojies pirms 3,7 - 2,5 miljardiem gadu. Iežu paraugu līdzība ar Austrālijas Pilbaras kratona iežiem varētu liecināt, ka abi kratoni kādreiz veidojuši daļu no Vālbaras superkontinenta, kas ir vissenākais zināmais superkontinents (Zegers et al., 1998). No netālā līdzīga vecuma kratona - Zimbabves kratona šķir Limpopo josla. Pieder lielākam - Kalahari kratonam.
Sastāv no tonalītiska gneisa (3,6 - 3,7 miljardi gadu) un granīta (3 - 3,5 miljardi gadu), pirms 3,3-3 miljardiem gadu notikušas granīta plutonu intrūzijas. Vēlajā arhajā (pirms aptuveni 2 miljardiem gadu) notika savienošanās ar Zimbabves kratonu ar Limpopo joslu.
Vissenākie kratona ieži atsedzas efektīgās klintīs kratona austrumu daļā - posmā no Svatinis līdz Bārbertonai. Šeit apskatāmi pat vairāk kā 3,6 miljardus gadu veci ieži, klinšu augšdaļā esošie ieži ir par aptuveni 500 miljoniem gadu jaunāki, kā apakšā esošie.
Kratona centrālajā daļā, Johannesburgas apkaimē atrodas 3,34 miljardus gadu senais Johannesburgas kupols, kas sastāv no trondheimītu un tonalītu granitoīdiem. Tajā atrodas Vitvatersrandas baseins - ģeoloģisks reģions ar pasaulē lielākajām zelta atradnēm, kur iegūta aptuveni puse no visa līdz šim uz planētas iegūtā zelta apjoma. Šeit iegūst arī akmeņogles, sudrabu un irīdiju.
Pirms 3,26 - 3,24 miljardiem gadu Bārbertonas apkaimē kratons (šai laikā tas vēl bija apvienots ar Pilbaras kratonu) uzņēma spēcīgu asteroīda triecienu, kas izraisīja lūzumu veidošanos un pastiprinātu vulkānu darbību. Pastāv iespēja, ka tieši šis asteroīda trieciens veicināja kontinentālās Zemes garozas veidošanos (Glikson and Vickers(2006)).
Atsauces
labot šo sadaļu- Beukes, N.J., Dorland, H.C., Gutzmer, J., Evans, D.A.D. and Armstrong, R.A. (2004) "Timing and Provenance of Neoarchean-Paleoproterozoic Unconformity Bounded Sequences on the Kaapval Craton", Geological Society of America Abstracts with Programs, 36 (5), 255
- Chavagnac, V., Kramers, J.D. and Naegler, T.F. (1999) "Can we Still Trust Nd Model Ages on Migmatized Proterozoic Rocks?", Early Evolution of the Continental Crust, Journal of Conference Abstracts, 4 (1), A08:4A:13:G2
- Glikson, A. and Vickers, J. (2006) "The 3.26–3.24 Ga Barberton asteroid impact cluster: Tests of tectonic and magmatic consequences, Pilbara Craton, Western Australia", Earth and Planetary Science Letters, 241 (1-2), 11–20, doi:10.1016/j.epsl.2005.10.022
- Louzda, K.L. (2003) "The magmatic evolution of the upper ~3450 Ma Hooggenoeg Formation, Barberton greenstone belt, Kaapvaal Craton, South Africa", Utrecht University : unpubl. MSc project abstr.
- Poujol, M. and Anhaeusser, C.R. (2001) "The Johannesburg Dome, South Africa: new single zircon U-Pb isotopic evidence for early Archaean granite-greenstone development within the central Kaapvaal Craton", Precambrian Research, 108 (1-2), 139–157, doi:10.1016/S0301-9268(00)00161-3
- Poujol, M., Robb, L.J., Anhaeusser, C.R. and Gericke, B. (2003) "A review of the geochronological constraints on the evolution of the Kaapvaal Craton, South Africa", Precambrian Research, 127 (1-3), 181–213, doi:10.1016/S0301-9268(03)00187-6
- Westraat, J.D, Kisters, A.F.M., Poujo, M. and Stevens, G. (2005) "Transcurrent shearing, granite sheeting and the incremental construction of the tabular 3.1 Ga Mpuluzi batholith, Barberton granite–greenstone terrane, South Africa", Journal of the Geological Society, 162 (2), 373-388, doi:10.1144/0016-764904-026
- Yearron, L.M., Clemens, J.D., Stevens, G. and Anhaeusser, C.R.(2003) "Geochemistry and Petrogenesis of the Granitoids of the Barberton Mountainlan, South Africa" Arhivēts 2015. gada 23. septembrī, Wayback Machine vietnē., Geophysical Research Abstracts, 5, 02639
- Zegers, T.E., de Wit, M.J., Dann, J. and White, S.H. (1998) "Vaalbara, Earth's oldest assembled continent? A combined. structural, geochronological, and palaeomagnetic test", Terra Nova, 10, 250-259
Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |