Vikipēdija

Juris Veide

latviešu kuģu īpašnieks, kapteinis un viens no Ainažu jūrskolas dibinātājiem

Juris Georgs Veide (1830—1894) bija latviešu kuģu īpašnieks, kapteinis un viens no Ainažu jūrskolas dibinātājiem.

Juris Veide
Juris Georgs Veide
Personīgā informācija
Dzimis 1830. gada 5. novembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Hēdemēstes pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Miris 1894. gada 13. maijā (63 gadi)
Valsts karogs: Krievijas Impērija Ainažu pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Nodarbošanās jūrnieks, kuģu īpašnieks
Darbības gadi 1850tie-1896
Brāļi Andrejs Veide
Dzīvesbiedre Anna Veide (Miķelsone)
Bērni Jānis Veide, Mārtiņš Veide, Miķelis Veide

Biogrāfija

labot šo sadaļu

Dzimis 1830. gada 5. novembrī Hēdemestes pagastā, mūsdienu Igaunijas teritorijā. Jau agri sācis iet jūrā. Braucis galvenokārt uz piekrastes kuģiem.

Kļuvis turīgs Krimas kara laikā, kad vedis sāli no Gotlandes. Pēc kara beigām nodarbojies ar kokmateriālu tirdzniecību. Kā kuģa kapteinis pārvadājis kokmateriālus starp Latvijas ostām un Pērnavu. Biznesam attīstoties sācis pirkt ārzemēs lielākus kuģus. 19. gadsimta. 70. gados sācis izmantot turpat Ainažos būvētus buriniekus.[1]

1864. gadā, pēc Krišjāņa Valdemāra ierosinājuma, piedalījies līdzekļu vākšanā pirmās jūrskolas izveidei Ainažos. Tā paša gada 23. novembrī dibināta Ainažu jūrskola, kas līdz 1870. gadam atradās J. Veidem piederošajā namā, kādreizējās Ainažu muižas kalpu mājā. Arī otrā jūrskolas ēka tika uzbūvēta uz J. Veides dāvināta zemes gabala.

Kopā ar brāli Andreju Veidi, kā arī Jāni un Miķeli Miķelsoniem 1868. gadā nopirka Ainažu muižu un visu pagasta teritoriju no grāfa Mellīna par 58 000 sudraba rubļu.[2]

Miris 1894. gada 13. maijā Ainažu pagasta "Milleros". Arī viņa dēli Jānis Veide, Mārtiņš Veide un Miķelis Veide bija tālbraucēju kapteiņi un kuģu īpašnieki.[3]

J. Veidem piederošie burinieki

labot šo sadaļu
  1. "ALWINE" — divmastu gafelšoneris 1875 Ainaži
  2. "ANNA KATARINA" — divmastu gafelšoneris 1875 Ainaži. Ar to veikts pirmais ainažnieku Rietumeirpoas brauciens ar kapteini Kristiānu Dālu.
  3. "ANNA WICTORIA" — divmastu brigantīna / barkentīna 1878 Ainaži. Gājis bojā ar visu apkalpi 1898. gada oktobrī. Kuģa modelis uzstādīts Ainažu muzejā. Līdzīpašnieks M.Veide.
  4. "ANDREAS WEIDE" 1891 — četrmastu barkentīna. Lielākais Latvijas teritorijā uzbūvētais šāda tipa kuģis. Pirmais Krievijā būvētais četrmastnieks.
  5. "EQUATOR" — trīsmastu barkentīna 1892 Ainaži. Līdzīpašnieks M.Veide.
  1. "GEORG" — trīsmastu barkentīna 1869 Ainaži. Līdzīpašnieks dēls Miķelis Veide.
  2. 'KATARINA' — divmastu gafelšoneris 1864 Ainaži. Līdzīpašnieks J. Veide. KATARINA veica pirmo latviešu braucienu uz Ģenti Rietumeiropā ar kapteini 1864-1865 zviedru Kristiānu Dālu (1839—1904), Ainažu jūrskolas pirmo priekšnieku.
  3. "MATADOR" — trīsmastu barkentīna 1885 Ainaži. Līdzīpašnieks M. Veide.
  4. "MONITOR" — trīsmastu gafelšoneris 1902 Ainaži. Līdzīpašnieks M. Veide.
  5. "EKVADOR" — gafelšoneris, kas nogrima Atlantijā.
  6. 'EMANUEL" — burinieks, būvēts 1880 Orajõe
  7. "MARTIN MICHAEL" — burinieks, būvēts 1882 Orajõe

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «Veide, Jüri - Eesti Entsüklopeedia». entsyklopeedia.ee.
  2. ↑ «Juris Georgi Veide». geni_family_tree. 2023. gada 31. dec.
  3. ↑ Latvija Jūrniecības vēsture, Rīga, 1998.g., 139 lpp.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Juris_Veide&oldid=4157204"