Andrejs Veide (1832—1889) bija igauņu izcelsmes latviešu kuģu īpašnieks, kapteinis, kuģu būvētājs un viens no Ainažu jūrskolas dibināšanas atbalstītājiem.

Andrejs Veide
Personīgā informācija
Dzimis 1832. gada 6. decembrī
Orajē, Hēdemēstes pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Miris 1889. gada 18. septembrī (56 gadi)
Pitāni, Ainažu pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Nodarbošanās jūrnieks, kuģu īpašnieks
Darbības gadi 1850tie-1889
Brāļi Juris Veide
Dzīvesbiedre Trīne Veide (Miķelsone)

Dzimis 1832. gada 6. decembrī Orajē, Hēdemestes pagastā, mūsdienu Igaunijas teritorijā. Jau agri sācis iet jūrā. Braucis galvenokārt uz piekrastes kuģiem.

Kļuvis turīgs Krimas kara laikā, kad vedis sāli un ģipsi no Gotlandes uz Sanktpēterburgu.[1] Pēc kara beigām nodarbojies ar kokmateriālu pārvadāšanu Rīgas līcī.

Aktīvi iesaistījies Ainažu ostas un pilsētas attīstībā. Izbūvējis ostas molu un piestātni, ierīkojis alus bŗūzi un uzcēlis otru ostas noliktavu - spīķeri.[2]

1860. gadā uzbūvējis savas ģimenes māju Pitāni.

1864. gadā, pēc Kr. Valdemāra ierosinājuma, kopā ar brāli Juri Veidi, piedalījies līdzekļu vākšanā pirmās jūrskolas izveidei Ainažos.

Kopā ar brāli Juri Veidi, kā arī Jāni un Miķeli Miķelsoniem 1868. gadā nopirka Ainažu muižu un visu pagasta teritoriju (1261 ha.) no grāfa Mellina par 58 000 sudraba rubļu.

Kopā ar brāli 19. gadsimta 2. pusē bija bagātākie kuģu īpašnieki Vidzemes piekrastē. Pa abiem kopā uzbūvējuši 20 buriniekus no aptuveni 50 Ainažos uzbūvētajiem.

1889. gadā uzsācis Ainažos lielas, četrmastu barkentīnas būvi. Neilgi pēc būvdarbu uzsākšanas negaidīti miris. Kuģis nolaists ūdenī 1891. gadā un nosaukts viņa vārdā pār Andreas Weide. Tas bija lielākais Latvijas teritorijā uzbūvētais burinieks un pirmais Krievijas Impērijā uzbūvētais četru mastu kuģis.[3]

Miris 1889. gada 18. septembrī Ainažu pagasta Pitānos.

  1. Latvijas Jūrniecības vēsture, Rīga, 1998, 139 lpp.
  2. https://www.geni.com/people/Andrejs-Veide/6000000018969409347
  3. Latvijas Jūrniecības vēsture, Rīga, 1998, 153 lpp.