Juris Soikans (dzimis 1920. gada 12. aprīlī Ludzā, miris 1995. gada 15. novembrī Rīgā)[1] bija latviešu gleznotājs, grafiķis un mākslas zinātnieks.

Juris Soikans
Dzimis 1920. gada 12. aprīlī
Valsts karogs: Latvija Ludza, Latvija
Miris 1995. gada 15. novembrī (75 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Nozares glezniecība, grafika

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1920. gadā atvaļināta virsnieka Jezupa Soikana un viņa sievas Olgas, dzimušas Tabulevičas, ģimenē. Brālis grafiķis Nikolajs Soikans. Studēja Latvijas Mākslas akadēmijā (1940—1943), no 1942. gada piedalījās izstādēs.[1]

Otrā pasaules kara laikā 1943. gadā viņu iesauca Latviešu leģionā, kara beigās 1945. gadā nokļuva Vācijā.[1] 1944. gadā sāka publicēt rakstus par mākslu, vēlāk darbojās glezniecībā, grafikā, grāmatu mākslā, bija vairāku grāmatu autors. No 1966. līdz 1982. gadam bija skolotājs Dortmundē.[1]

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadu sākumā atgriezās Latvijā,[1] lasīja lekcijas dažādās universitātēs, tai skaitā Latvijas Universitātē un Latvijas Kultūras akadēmijā.[1] 1990. gadā kļuva par Latvijas Mākslinieku savienības biedru.

Miris 1995. gadā.

Balvas labot šo sadaļu

1948. gadā saņēma Gopera balvu, 1979. gadā — Rancāna fonda balvu, 1981. gadā — Pasaules brīvo latviešu apvienības KF balvu, 1982. gadā — Jūrdža fonda balvu.[1]

Piemiņa labot šo sadaļu

J. Soikana vārdā ir nosaukta Ludzas mākslas skola.[2]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 269. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
  2. «Juris Soikans». Ludzasbiblio.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. decembrī. Skatīts: 2013. gada 22. decembrī.

Ārējās saites labot šo sadaļu