Jurijs Petropavlovskis

Jurijs Petropavlovskis (dzimis 1955. gada 3. martā Rīgā, miris 2020. gada 11. aprīlī[1]) bija Latvijas politiķis, Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs (kopš 2015. gada) un vairāku politisku kampaņu producents. Latvijas Kik-Tai boksa akadēmijas viceprezidents.[2] Pirmais naturalizējamais, kam valdība atteica uzņemšanu pilsonībā.[3]

Jurijs Petropavlovskis
Jurij Petropavlovskij.jpg
Jurijs Petropavlovskis 2004. gadā

Dzimšanas dati 1955. gada 3. martā
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 2020. gada 11. aprīlī (65 gadu vecumā)

BiogrāfijaLabot

1973. gadā Petropavlovskis absolvēja Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu. 1979. gadā pabeidza Latvijas Valsts mākslas akadēmijas (kur studēja latviešu valodā[4]) dizaina nodaļu.

No 1981. līdz 1986. gadam strādāja uzņēmumā "Alfa" par dizaineri. Ieguvis 3 autorapliecības dizainparaugiem. Pēc tam no 1986. līdz 1989. gadam bija uzņēmuma "Daiļrade" trafaretdrukas speciālists. No 1989. līdz 1991. gadam — uzņēmuma "Auseklis" grafikas dizaineris. No 1991. līdz 1997. gadam — uzņēmuma "Latvijas Strādnieks" grafikas dizaineris un izpilddirektors, neatkarīgs konsultants. No 1997. līdz 1999. gadam — reklāmas aģentūru "DiaR" un "Page" projektu menedžeris, starptautisko projektu konsultants.[1]

Petropavlovskis iesaistījās politiskā darbībā. 2001. gadā bija Latvijas Cilvēktiesību komitejas un Eiropas Padomes TV projekta "2+2" vadītājs. 2002. gadā — Rīgas domes pilnvarnieks Rīgas un Rīgas reģiona attīstības aģentūrā.

No 2002. līdz 2003. gadam darbojās kā SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" padomes loceklis, bet no 2003. līdz 2004. gadam bija SIA "Averti-R" projektu menedžeris. Bija Krievu skolu aizstāvības štāba preses atašejs. No 2004. gada — Eiroparlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas palīgs. 2004. gada 12. novembrī PCTVL izvirzīja Petropavlovski par kandidātu Rīgas mēra amatam 2005. gada marta vēlēšanās.

2003. gada decembrī Petropavlovskis iesniedza pieteikumu naturalizācijai. 2004. gada 16. novembrī viņš kļuva par pirmo cilvēku, kam Naturalizācijas pārvaldes sagatavoto rīkojumu, par uzņemšanu pilsonībā neapstiprināja Ministru kabinets.[3] 8. decembrī viņš pārsūdzēja šo lēmumu tiesā. 2005. gada aprīlī Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja apsprieda Petropavlovska sūdzību un atlika izskatīšanas pabeigšanu.

2005. gada 16. decembrī Administratīvā rajona tiesa izbeidza tiesvedību, uzskatot, ka Ministru kabineta lēmums nav pārsūdzams. 2006. gada 17. februārī šo lēmumu apstiprināja Administratīvā apgabaltiesa[5] un 11. aprilī — Augstākās tiesas Senāts.[6] Par šo nolēmumu tika iesniegta sūdzība Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). 2008. gadā ECT pieņēma sūdzību izskatīšanai pēc būtības[7], bet 2015. gadā noraidīja.[8]

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 Miris Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Jurijs Petropavlovskis DELFI
  2. LKTA Archived 2007. gada 9. janvārī, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
  3. 3,0 3,1 LETA ziņa par naturalizācijas atteikumu Petropavlovskim ar valdības pārstāvju komentāriem
  4. Петропавловский Ю. О борьбе со школьной реформой — ответы на вопросы Сергея Мазура(krieviski)
  5. «Administrātīvās apgabaltiesas lēmums Petropavlovska lietā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 28. septembrī. Skatīts: 2006. gada 21. maijā.
  6. «AT Senāta lēmums Petropavlovska lietā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 28. martā. Skatīts: 2017. gada 27. martā.
  7. ECT lēmums par sūdzības Nr. 44230/06 pieņemšanu izskatīšanai pēc būtības(angliski)
  8. ECT spriedums lietā Nr. 44230/06(angliski)

Ārējās saitesLabot