Atvērt galveno izvēlni

Jurijs Petropavlovskis (dzimis 1955. gada 3. martā Rīgā) ir Latvijas politiķis, Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs (kopš 2015. g.) un vairāku kampaņu producents. Latvijas Kik-Tai boksa akadēmijas viceprezidents.[1] Pirmais[nepieciešama atsauce] naturalizējamais, kuram valdība atteica uzņemšanu pilsonībā.

Jurijs Petropavlovskis
Jurij Petropavlovskij.jpg
Jurijs Petropavlovskis 2004. gadā

Dzimšanas dati 1955. gada 3. martā (64 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS

BiogrāfijaLabot

1973. g. — absolvē Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu.

1979. g. — beidz Latvijas Valsts mākslas akadēmijas (kur studē latviešu valodā[2]) dizaina nodaļu.

1981.—1986. g. — "Alfas" dizaineris. 3 autorapliecības dizainparaugiem.

1986.—1989. g. — uzņēmuma "Daiļrade" trafaretdrukas speciālists.

1989.—1991. g. — uzņēmuma "Auseklis" grafikas dizaineris.

1991.—1997. g. — uzņēmuma "Latvijas Strādnieks" grafikas dizaineris un izpilddirektors, neatkarīgs konsultants.

1997.—1999. g. — reklāmas aģentūru "DiaR" un "Page" projektu menedžeris, starptautisko projektu konsultants.

2001. g. — Latvijas Cilvēktiesību komitejas un Eiropas Padomes TV projekta "2+2" vadītājs.

2002. g. — Rīgas domes pilnvarnieks Rīgas un Rīgas reģiona attīstības aģentūrā.

2002.—2003. g. — SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" padomes loceklis.

2003.—2004. g. — SIA "Averti-R" projektu menedžeris. Krievu skolu aizstāvības štāba preses atašejs.

2003. g. decembris — iesniedz pieteikumu naturalizācijai.

Kopš 2004. g. — Eiroparlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas palīgs.

2004. g. 12. novembris — PCTVL izvirza Petropavlovski par kandidātu Rīgas mēra amatam 2005. g. marta vēlēšanās. 2004. g. 16. novembrī Petropavlovskis kļūst par pirmo cilvēku, Naturalizācijas pārvaldes sagatavoto rīkojumu par kura uzņemšanu pilsonībā neapstiprināja Ministru kabinets.[3] 8. decembrī viņš pārsūdz šo lēmumu tiesā.

2005. g. aprīlī Eiroparlamenta Lūgumrakstu komiteja apspriež Petropavlovska sūdzību un atliek izskatīšanas pabeigšanu.

2005. g. 16. decembrī Administratīvā rajona tiesa lemj izbeigt tiesvedību, uzskatot, ka Ministru kabineta lēmums nav pārsūdzāms. 2006. g. 17. februārī šo lēmumu apstiprina Administratīvā apgabaltiesa[4] un 11. aprilī — Augstākās tiesas Senāts.[5] Par šo nolēmumu tika iesniegta sūdzība Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

2008. g. ECT atzina sūdzību par pieņemamu izskatīšanai pēc būtības.[6], bet 2015. g. noraidīja.[7]

AtsaucesLabot

  1. LKTA Archived 2007. gada 9. janvārī, Wayback Machine vietnē., krieviski
  2. Петропавловский Ю. О борьбе со школьной реформой — ответы на вопросы Сергея Мазура
  3. LETA ziņa par naturalizācijas atteikumu Petropavlovskim ar valdības pārstavju komentāriem
  4. «Administrātīvās apgabaltiesas lēmums Petropavlovska lietā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 28. septembrī. Skatīts: 2006. gada 21. maijā.
  5. AT Senāta lēmums Petropavlovska lietā
  6. ECT lēmums par sūdzības Nr. 44230/06 pieņemšanu izskatīšanai pēc būtības(angliski)
  7. ECT spriedums lietā Nr. 44230/06(angliski)

Ārējās saitesLabot