Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis
- Šis raksts ir par Rīgas teologu un pedagogu. Par citām jēdziena Šlēgelis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis (vācu: Julius Heinrich Gottlieb Schlegel, 1739—1810) bija Apgaismības laikmeta vācu pedagogs un teologs. Rīgas Domskolas rektors (1765—1780) un inspektors (1782—1790), no 1790. gada Greifsvaldes Universitātes profesors.
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1739. gada 16. februārī Kēnigsbergā drēbnieka Johana Šlēgeļa un viņa sievas Marijas Elizabetes, dzimušas Hofmanes, ģimenē. No 1754. gada studēja teoloģiju Kēnigsbergas Collegium Fridericianum, 1763. gadā ieguva filozofijas maģistra grādu (Mag. phil.).
Pēc Septiņgadu kara beigām 1765. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā, strādāja par Rīgas Domskolas rektoru (1765—1780) un inspektoru (1782—1790). Līdztekus 1777. gadā Erlangenes Universitātē aizstāvēja teoloģijas zinātņu doktora (Dr. theol.) grādu, bija Rīgas Doma baznīcas (1777—1780) un Rīgas Sv. Pētera baznīcas (1780—1781) diakons, vēlāk Rīgas Doma baznīcas sprediķotājs (Wochenprediger, 1780—1788) un Rīgas Sv. Pētera baznīcas virssprediķotājs (1788—1790).
1790. gadā kļuva par Zviedru Pomerānijas un Rīgenes ģenerālsuperintendentu un Greifsvaldes Universitātes prokancleru, kur tika ievēlēts par teoloģijas profesoru un Sv. Nikolaja baznīcas mācītāju. Miris 1810. gada 27. maijā Greifsvaldē.
Viņa dēls bija ārsts Johans Gotlībs Šlēgelis (1787—1851), kas 1833. gadā bija Rīgas kara hospitāļa virsārsts.[1]
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļuBaltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.