Jozs Zauka (lietuviešu: Juozas Zauka, dzimis 1862. gada 23. februārī, miris 1943. gada 3. decembrī) bija lietuviešu sabiedrisks darbinieks, publicists, ērģelnieks, kordiriģents un grāmatnesis. Strādājis un dzīvojis Subatē.
1880. gadā pārcēlās uz dzīvi Pēterburgā, kur darbojās katoļu katedrālē. 1889. gadā nodibināja pilsētā pirmo lietuviešu kori, darbojās lietuviešu organizācijās un avīzēs, nodrošināja nelegālās lietuviešu literatūras izplatīšanu. 1903. gadā pārcēlās uz Gatčinu, bet 1908. līdz 1910. gadam dzīvoja Subatē, kur nodibināja lietuviešu kori un amatieru teātra trupu. No no 1910. līdz 1915. gadam kooperatīva vadītājs Obeļos. Pirmā pasaules kara laikā Pēterburgā darbojās bēgļu organizācijās. No 1918. līdz 1932. gadam atkal dzīvoja Subatē, kur strādāja par ērģelnieku, nodibināja lietuviešu pamatskolu un bija tās skolotājs. 1925. gadā Rīgā izdotajā lietuviešu avīzē Rīgas Balss publicēja Kazimira Būgas atmiņas. 1932. gadā pārcēlās uz dzīvi Obeļos. kur turpināja publicēties avīzēs. 1974. gadā Obeļos tika uzcelts Zaukam veltīts jumtiņstabs.
