Jordāna
Jordāna (arābu: نهر الأردن, Nahr al-Urdunn, ivritā: נהר הירדן, Nehar haYarden) ir upe Tuvajos Austrumos, kas sākas Golānas augstienēs, tālāk plūst uz dienvidiem, ietek Kinnereta ezerā (Galilejas jūrā), bet pēc tam turpina tecējumu uz dienvidiem līdz ietek Nāves jūrā. Upes garums ir 251 km. Upes augštecē Jordāna lielākoties ir sekla un strauja. Pēc iztecēšanas no Kinnereta tā kļūst plata ar stāviem krastiem. Jordāna ir upe, kuras ietekas augstums ir viszemākais pasaulē (418 metri zem jūras līmeņa).
| Jordāna | |
|---|---|
 Jordānijā
|
arābu: نهر الأردن |
 Izraēlā
|
ivritā: נהר הירדן |
 | |
 | |
  izteka ieteka  ieteka | |
| Izteka | Golānas augstienes, uz Sīrijas un Libānas robežas 33°11′12″N 35°37′09″E / 33.18667°N 35.61917°E |
| Ieteka | Nāves jūrā 31°45′41″N 35°33′30″E / 31.76139°N 35.55833°EKoordinātas: 31°45′41″N 35°33′30″E / 31.76139°N 35.55833°E |
| Baseina valstis | Jordānija, Izraēla, Libāna, Sīrija |
| Garums | 251 km |
| Iztekas augstums | 2814 m |
| Ietekas augstums | -418 m |
| Kritums | 338 m |
| Vidējā caurtece | 50 m³/s |
| Baseina platība | 18 300[1] km² |
| Galvenās pietekas | Jermūka, Zarka |
 Jordāna Vikikrātuvē
| |
Jordānas upes izveidotajā ielejā ir maz nokrišņu, tāpēc tai ir liela nozīme lauksaimniecībā. Upes ūdens tiek izmantots lauku apūdeņošanā. Atsevišķas teritorijas upes krastos ir aizsargātas, lai saglabātu dabas daudzveidību.
Kristietībā Jordāna ir ievērojama ar to, ka Jānis Kristītājs šajā upē kristīja Jēzu Kristu. Liela nozīme Jordānai ir arī jūdaismā un islāmā.
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuJordānas izteka atrodas Golānas augstienēs, Hermona kalna dienvidrietumu nogāzē, netālu no Libānas, Izraēlas un Sīrijas robežas. Upe izveidojas saplūstot kopā trim avotiem — Hasbani, Baniasai un Danai.[2] Tālāk tā plūst uz dienvidiem pa Austrumāfrikas lūzumzonu, līdz sasniedz Kinneretu (Galilejas jūru), pa starptautiski atzīto Izraēlas un Sīrijas robežu līdz 1967. gadam. Šajā posmā Jordāna ir strauja un krāčaina. Ja Jordānas iztekas augstums ir 2814 m vjl., tad Kinnereta ezers atrodas zem jūras līmeņa, tas ir, -210 m vjl. Pēc iztecēšanas no Kinnereta Jordāna plūst tālāk uz dienvidiem. Vietā, kur upe sāk plūst pa Jordānijas un Izraēlas robežu, Jordānā ietek kreisā krasta pieteka Jermūka, kas atdala Golānas augstienes no Jordānijas. Pēc tam tā tek pa Jordānijas un Palestīnas autonomijas (Rietumkrasta) robežu. Šajā posmā Jordānas ūdeņus stipri papildina kreisā krasta pieteka Zarka. Jordāna ietek Nāves jūrā, -418 m vjl.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Hydrography and history of River Jordan» (angļu). United Nations University. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 28. maijā. Skatīts: 2020. gada 8. jūnijā.
- ↑ Aaron T. Wolf. Hydropolitics along the Jordan River. Tokyo, New York, Paris : United Nations University Press, 1995. ISBN 92-808-0859-105000.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jordāna.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- «Jordan River» (angļu). Encyclopedia Britannica.
- «Иордан» (krievu). Большая российская энциклопедия. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 16. februārī. Skatīts: 2020. gada 8. jūnijā.
| | Šis ar Izraēlu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
.svg){kind=small} | Šis ar Āziju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |