Jons Žemaitis (lietuviešu: Jonas Žemaitis; 1909—1954) bija lietuviešu virsnieks, Lietuvas nacionālo partizānu bruņoto spēku komandieris ar segvārdu Vītauts (Vytautas).

Jons Žemaitis
Jonas Žemaitis-Vytautas
Jons Žemaitis kā Kauņas kara skolas audzēknis (1928)
Jons Žemaitis kā Kauņas kara skolas audzēknis (1928)
Personīgā informācija
Dzimis 1909. gada 15. martā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Palanga, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Lietuva Lietuva)
Miris 1954. gada 26. novembrī (45 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Maskava, PSRS Butirku cietums
Pilsonība lietuvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Brigādes ģenerālis
Dienesta laiks 1926.-1953.
Valsts Valsts karogs: Lietuva Lietuva
Struktūra Lietuvas bruņotie spēki
Vienība Lietuvas nacionālie partizāni
Komandēja Lietuvas brīvības cīnītāju savienību

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1909. gada 15. martā Palangā, tālaika Kurzemes guberņas teritorijā, zemnieku ģimenē. No 1910. līdz 1917. gadam kopā ar vecākiem dzīvoja Lomžā, vēlāk ģimene apmetās Oberosta okupācijas zonā Raseiņos.

1926. gadā J. Žemaitis absolvēja Raseiņu proģimnāziju un iestājās Kauņas kara skolā, 1929. gadā ieguva leitnanta pakāpi un sāka dienēt 2. artilērijas pulkā par rotas komandieri. 1936.—1938. gadā mācījās Fontenblo artilērijas skolā (Ecole d'Artillerie de Fontainebleau) Francijā. Pēc paaugstināšanas par kapteini viņš komandēja Lietuvas bruņoto spēku 1. un vēlāk 4. artilērijas pulka mācību bateriju. Pēc Lietuvas okupācijas 1940. gadā viņš turpināja militāro dienestu 617. artilērijas pulkā un bija pulka skolas priekšnieks. Pēc Vērmahta iebrukuma Lietuvā kapteinis Žemaitis padevās vācu gūstā un apmetās uz dzīvi Kauņā, kur strādāja Enerģētikas pārvaldē par kūdras ieguves tehniķi. 1942. gadā pārcēlās uz Kiaulinku ciemu un līdz 1944. gadam strādāja par Šiluvas lauksaimniecības kooperatīva vadītāju.

1944. gada martā kļuva par vietējās partizānu vienības 310. bataljona komandieri. Pēc tam, kad Sarkanā armija ieņēma Lietuvu, 1945. gada jūnijā pievienojās Raseiņu apriņķa partizāniem kā štāba priekšnieks. 1947. gada maijā viņu ievēlēja par Ķēstuta partizānu vienības komandieri. 1948. gada maijā viņš nodibināja Jūras (Rietumlietuvas) partizānu apgabalu un kļuva par tās komandieri.

1949. gada februārī Lietuvas partizānu komandieru kongresā J. Žemaiti ievēlēja par LLKS padomes prezidija priekšsēdētāju un Aizsardzības spēku komandieri ģenerāļa pakāpē. Pēc triekas 1951. gada decembrī viņš atkāpās no amata un gulēja paralizēts ģenerālpavēlniecības bunkurā Šimkaiču mežā (Jurbarkas rajons). Savus pienākumus ģenerālis Žemaitis atsāka 1953. gada pavasarī, bet 30. maijā viņu arestēja un pārveda uz Maskavu.

Pēc ilgām pratināšanām nošauts 1954. gada 26. novembrī Maskavas Butirku cietumā.

2009. gada 12. martā Lietuvas Republikas Seims pieņēma deklarāciju, kurā atzina, ka kopš 1949. gada 16. februāra Lietuvas Brīvības cīnītāju savienības padomes deklarācijas pieņemšanas līdz nāvei 1954. gadā 26. novembrī Jons Žemaitis bija Lietuvas valsts vadītājs, faktiski ieņēma prezidenta amatu.

Piemiņa labot šo sadaļu

  • dokumentālā filma “Ceturtais prezidents” (1995)
  • piemineklis Jonam Žemaitim Palangā (2004)