Andreass no Vestfālenes (vācu: Andreas von Westfalen, latīņu: Andreas Westphalus) bija Teitoņu ordeņaLivonijas landmestra pienākumu izpildītājs 1270. gadā.
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs".
Livonijas ordeņa brālis Andreass (citos avotos: Anders, Andrês; Andrich) nācis no Vestfālenes, taču sīkāku ziņu par viņa dzīvi nav. Februāra beigās vai marta sākumā, pēc landmestra Oto nāves Ordenim neveiksmīgajā Karuzes kaujā landmestra vietnieks Andreass tiek ievēlēts par landmestra amata pienākumu pagaidu izpildītāju līdz pienācīgu landmestra vēlēšanu sarīkošanai, vai kā hronikā rakstīts: "līdz viņiem kādu citu par mestru sūtītu".[nepieciešama atsauce]
Andreass nodarbojas ar karaspēka spēju atjaunošanu, un vēlas dot ātru atbildes triecienu Karuzes kaujā uzvarējušajam Lietuvas dižkunigaitim Traidenim. 1270. gada vidū Lietuvas kareivji atkal iebrūk Livonijā. Andreass pulcina karaspēku, kuru papildina kareivji no dāņu Igaunijas hercogistes, lai dotos pretī iebrucējiem, taču nelielo Andreasa karaspēku netālu no Rīgas, mūsdienu Pārdaugavā, 21. septembrī pārsteidz leišu kareivji, kas nogalina landmestru Andreasu un vēl 20 krusta karotājus.
"Tūliņ pēc mestra Otona nāves, 1274. gadā, kad cīņa vēl turpinājās, par mestri uzmetās Andrējs. Viņš noveda kaŗu ar leišiem un zemgaļiem līdz galam. Bet tajā pašā gadā kopā ar 20 ordeņbrāļiem viņš tapa nokauts no leišiem. Šinī laikā par virsbiskapu Rīgā, bija Jānis Līnens".
