Johanness Tirns
Johanness Tirns (igauņu: Johannes Türn; 1899. gada 27. maijs Tartu — 1993. gada 8. marts Tallina) bija Igaunijas šahists un dambretists.
| ||||||||||||||
Biogrāfija labot šo sadaļu
Šahu sācis spēlēt no trīspadsmit gadu vecuma. 1916. gadā piedalījies Petrogradas studentu šaha turnīrā. 1917. gadā beidzis reālskolu Petrogradā. Pēc Pirmā pasaules kara beigām bijis viens no vadošajiem Igaunijas šahistiem. Igaunijas šaha čempionātos izcīnījis 3 zelta (1925, 1941, 1944), 3 sudraba (1923, 1930, 1942) un 2 bronzas (1932, 1937) medaļas. No 1935. līdz 1940. gadam un no 1945. līdz 1947. gadam bijis Igaunijas šaha federācijas vadībā.
Pārstāvējis Igaunijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros:
- Pasaules šaha olimpiādēs piedalījies 2 reizes (1937-1939) un 1939. gadā komandu vērtējumā izcīnījis bronzas medaļu;[1]
- neoficiālajā Pasaules šaha olimpiādē piedalījies 1936. gadā.[2]
Bijis pazīstams arī kā esperanto valodas popularizators Igaunijā. No 1925. līdz 1940. gadam vadījis Igaunijas esperanto valodas biedrības Espero.
Pēc Otrā pasaules kara nopietni pievērsies dambretei. 1950. gadā kļuvis par Igaunijas dambretes čempionāta uzvarētāju. Laika posmā no 1949. līdz 1956. gadam Igaunijas dambretes čempionātā vēl izcīnījis 2 sudraba un 2 bronzas medaļas. 1951. gadā bijis līdzautors pirmajai dambretes mācību grāmatai igauņu valodā — Kabemängu õpik. Bijis autors daudziem dambretes terminiem igauņu valodā. No 1962. līdz 1966. gadam bijis Igaunijas dambretes federācijas atbildīgais sekretārs. Sarakstījis vairākas grāmatas par šahu un dambreti.[3]
Atsauces labot šo sadaļu
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Šahista profils chessgames.com mājaslapā (angliski)
- Šahista profils 365chess.com mājaslapā (angliski)