Johanness Brāmss

Johanness Brāmss; Johannes Brahms
Personīgā informācija
Dzimis	1833. gada 7. maijā ; Hamburga; ( Vācija)
Miris	1897. gada 3. aprīlī (63 gadi); Vīne, Austroungārija; ( Austrija)
Dzīves vieta	Hamburga, Vīne
Profesionālā informācija
Profesionālā informācija
	Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts

Johanness Brāmss (vācu: Johannes Brahms, dzimis 1833. gada 7. maijā, miris 1897. gada 3. aprīlī) bija vācu romantisma laika komponists.

Brāmss pieskaitāms pie pasaules nozīmīgākajiem simfoniķiem, kaut sarakstījis tikai 4 simfonijas. Savas daiļrades dziļuma un filozofiskās nozīmes ziņā pielīdzināms Baham un Bēthovenam.^[1] Brāmss ir vācu filozofijas pārstāvis mūzikā, neprogrammātiskās mūzikas pārstāvis. Iztikas līdzekļu meklējumos koncertējis kā pianists un koncertmeistars, sadarbojies ar ungāru vijolnieku Edī Remenjī (ungāru mūzikas ietekme šīs sadarbības rezultātā). Šī sadarbība ilga periodā, kamēr Brāmsa mūziku dzimtenē neatzina. Atgriezies Vācijā, nodevās diriģenta darbam, iestudējot arī Bēthovena simfonijas.

Novatorismi

Pirmais rekviēms vācu valodā
Izveido 2 žanrus klaviermūzikā — intermeco un kapričio
- Intermezzo ir pārsvarā ar jūtu pasaules atainojumu;
- Kapričio parādās arī sadzīves elementi

Atgriežas koncertžanrā pie dubultekspozīcijas

Tematika

Jūtu pasaule
Sadzīve — vācu un ungāru tautu
Nedaudz daba
Humānisms, arī filosofiski
Garīga satura atziņas

Mūzikas valoda

Melodija vāciskā mentalitāte un ungāriskais. Tipiski romantiskās, dziesmveida tēmas. Bēthoveniskās signāltēmas. Lieto baroka laikmeta mūzikas valodas semantiku (zīmju, simbolu valodu);
Harmonija Lista robežās (mažorminorsistēma), jauninājumu nav. Ungāriskajā sfērā tāpat kā Lists veido Vervunkoša stila harmoniju

Žanri

Simfoniskā mūzika

4 simfonijas
Vijoļkoncerts Re
2 klavierkoncerti
Dubultkoncerts vijolei un čellam

Instrumentālā kamermūzika

Klaviermūzika

Intermeco un kapričio

Pazīstamākie : intermeco Mib, Sib, La, mib, la; Kapričio si, re, fa#

2 rapsodijas (turpina Lista aizsākto, bet necitē tautas mūziku) tautiskums jūtams intonācijās. Rapsodijas ir daudz apjomīgākas un viengabalainākas, tuvas sonātēm
3 klaviersonātes līdzvērtīgas simfonijas žanram (paralēles ar Bēthovenu).
“Variācijas un fūga pa Hendeļa tēmu”
”Variācijas-studijas par Paganīni tēmu” (la min kaprise)
”Ungāru dejas” klavierēm četrrocīgi.