Jiri Vilmss
Jiri Vilmss (igauņu: Jüri Wilms; 1889—1918) bija igauņu jurists un politiķis. Igaunijas Glābšanas komitejas loceklis (1918).
| Jiri Vilmss Jüri Wilms | |
|---|---|
 | |
| Igaunijas Pagaidu valdības Tieslietu ministrs (1918) | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1889. gada 13. martā Pilistveres pagasts, Vīlandes apriņķis (tagad Tiri pagasts, Jervas apriņķis,  Igaunija) |
| Miršanas dati |
1918. gada 2. maijā (29 gadu vecumā) Hauho pagasts,  Somija |
| Tautība | igaunis |
| Profesija | jurists |
| Augstskola | Tērbatas Universitāte |
Dzīvesgājums Labot
Dzimis 1889. gada 13. martā (1. martā pēc VS) Pilistveres pagasta (tagad Tiri pagasts) Arkmas ciemā zemnieka Reina Vilma un viņa sievas Marijas ģimenē. Mācījās Pilistveres draudzes skolā, no 1901. gada Pērnavas zēnu ģimnāzijā. Pēc 1905. gada revolūcijas apspiešanas 1906. gada martā Vilmsu izslēdza no ģimnāzijas, bet rudenī viņam atļāva turpināt mācības kā eksternam. 1907. gadā viņš sāka studijas Tērbatas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kuras pabeidza 1911. gadā. Studiju laikā iestājās Igaunijas Studentu biedrībā un iepazinās ar savu nākamo sievu Mariju Obersti. No 1912. līdz 1914. gadam Vilmss strādāja par advokātu Tallinā un bija satīriskā laikraksta Kilk redaktors.
Pēc Februāra revolūcijas gadā Vilmss piedalījās Igaunijas Darba partijas (Eesti Tööerakond), viņu ievēlēja pa par Autonomā Igaunijas guberņa Pagaidu zemes padomes deputātu un priekšsēdētāja vietnieku. Kādu brīdi Jiri Vilmss bija laikraksta Päevaleht ("Dienas lapa") redaktors, bet tad sāka izdot Igaunijas Darba partijas laikrakstu Vaba Maa. 1917. gada novembrī viņu ievēlēja par Viskrievijas Satversmes sapulces deputātu. Kad 1918. gada 18. februārī sākās plašs vācu armijas uzbrukums (operācija "Dūres sitiens") no pozīcijām Latvijā un Igaunijas arhipelāga salās, Pagaidu zemes padomes Vecāko padome izveidoja darba grupu patstāvīgas valsts proklamēšanas sagatavošanai, kuras sastāvā bija Karls Asts, Jiri Jāksons, Juhans Kuks un Jiri Vilmss,[1] 19. februārī Vecāko padome izveidoja Igaunijas Glābšanas komiteju trīs cilvēku sastāvā bija Konstantīns Petss, Jiri Vilmss un Konstantīns Koniks. Vilmss piedalījās Igaunijas patstāvības manifesta izstrādē.
Vācu okupācijas laikā 1918. gada martā Vilmss kopā ar trīs biedriem devās pāri aizsalušajam Somu līcim uz pilsoņu kara pārņemto Somiju, viņu tālākais liktenis ilgu laiku bija nezināms. Uzskatīja, ka 24. martā viņus Hoglandes salā apcietinājuši un 13. aprīlī pie Helsinkiem nogalinājuši vācu kareivji, taču 2015. gadā publicētajā Zviedrijas brigādes kareivja dienasgrāmatā aprakstīta trīs igauņu nošaušana 1918. gada 2. maijā Hauho pie Hemēnlinnas, ko uzskata par Vilmsa un viņa biedru nogalināšanas aprakstu.[2]
Atsauces Labot
- ↑ «estonica.org». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 1. jūlijā. Skatīts: 2021. gada 13. februārī.
- ↑ Kuusela, Kari (2015), Jüri Vilmsin mysteeri. In: Nieminen, J. (ed.) Helsinki ensimmäisessä maailmansodassa, pp. 42–43, Helsinki: Gummerus Kustannus Oy