Jerometichenoriidae
Jerometichenoriidae ir Pygocephalomorpha kārtas izmirušu augstāko vēžu dzimta. Šo dzimtu 1978. gadā izdalīja Frederiks Šrams, pamatojoties uz aprakstīto jauno ģinti un sugu Jerometichenoria grandis no Krievijas Ņencu autonomā apvidus. Tās ir sīku vēžveidīgo formas, kas dzīvoja paleozojā, perma periodā. Dzimtā ir iekļauta viena ģints, Jerometichenoria ar vienu sugu. Ir konstatēta morfoloģiska līdzība starp Jerometichenoria un Pittinucaris, taču pagaidām oficiāli šī Brazīlijas ģints Jerometichenoriidae dzimtā iedalīta nav. Tāpat tika skatīta iespēja šajā dzimtā ievietot Sosiocaris ģinti no Itālijas, taču arī tā palikusi inertae sedis statusā.
| Jerometichenoriidae | |
|---|---|
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Augstākie vēži (Malacostraca) |
| Virskārta | Perakarīdi (Peracarida) |
| Kārta | Pygocephalomorpha |
| Dzimta | Jerometichenoriidae |
Apraksts labot šo sadaļu
Karapksa rostrums ir mazs vai arī tā vispār nav. Uz karapaksa ir nodalīti kuņģa un aknu apgabali. Pāri aknu apgabalam iet mediāla dorsāla rieva.[1]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Schram, F.R., 1978., Jerometichenoria grandis n. gen., n. sp. (Crustacea: Mysidacea) from the Lower Permian of the Soviet Union., Journal of Paleontology 52(3): 605-607. lpp.