Jeremija (ivritā: יִרְמְיָה, Yirmĭyahu) jūdaismā un kristietībā ir pravietis, kura pravietojumi un dzīve aprakstīti Bībeles Jeremijas grāmatā. Viņš tiek uzskatīts arī par Raudu dziesmu autoru. Aktīvi darbojās no aptuveni 627. gada p.m.ē. līdz 587. gadam p.m.ē.

Jeremija apraud Jeruzalemes sagrāvi

Dzimis netālu no Jeruzalemes. Sāka pravietot Jūdejas ķēniņa Josijas laikā. Senie izraēļi bija pievērsušies elkdievībai, un ķēniņš Josija aktīvi centās to izskaust, lai atjaunotu ticību vienam vienīgajam Dievam un Desmit baušļu ievērošanu. Jeremijas pravietojumu lielākā daļa saistās ar brīdinājumiem pārtraukt elkdievību, atgriezties pie Dieva, kurš ir dusmīgs un gatavo Jeruzalemes sagrāvi.

Jeremijas pravietojumus ietekmēja vēsturiskie notikumi, kurus viņš piedzīvoja. 606. gadā p.m.ē tika sagrauta Asīrijas impērija, kas jau iepriekš bija iekarojusi ziemeļos esošo Izraēlas karalisti, ķeniņš Josija tika nogalināts 605. gadā p.m.ē un visbeidzot, Babilonieši Nebukadnecara vadībā 586. g.p.m.ē sagrāva Jūdeju, nopostīja Jeruzalemi, izlaupīja Templi un lielu daļu iedzīvotāju izsūtīja Babilonijas trimdā.

Laikā, kad babilonieši bija aplenkuši Jeruzalemi, Jeremija tika arestēts kā nodevējs un gandrīz sodīts ar nāvi, jo viņš pravietoja pilsētas sagrāvi un aicināja tās aizstāvjus padoties un pieņemt sakāvi, jo tā ir Dieva sūtīta, tāpēc to nav iespējams novērst.

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu