Jaunā klasiskā arhitektūra
Jaunā klasiskā arhitektūra jeb mūsdienu klasiskā arhitektūra ir mūsdienu kustība arhitektūrā, kas turpina klasiskās arhitektūras praksi. Daži pētnieki to uzskata par neoklasicisma mūsdienu pēcteci,[1][2][3] taču jaunajā klasiskajā arhitektūrā bieži atveido arī citus vēsturiskos stilus, tostarp, gotiku, renesansi, baroku, tautas celtniecību vai pat ārpusrietumu stilus.[4] Tā vietā, lai ieturētu stingru neostilu, nereti vēsturiskos stilus interpretē caur postmodernisma perspektīvu.[5]
Jaunās klasiskās arhitektūras praktiķi savu veikumu filozofisko aspektu pamato ar uzskatu, ka radīt pilnībā oriģinālu darbu neesot iespējams, jo jaunievedumi tiekot atvasināti no rosinājumiem, ietekmēm, atrisinātajiem izaicinājumiem un atklātajām kļūdām, no kā izvairīties.[6]
Piemēri
labot šo sadaļu
|
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Anne Machalinski. «Classical Contemporary Meets the Future». www.mansionglobal.com (angļu), 2020. gada 16. marts. Skatīts: 2021. gada 12. janvārī.
- ↑ Curl, James Stevens. A dictionary of architecture and landscape architecture (2nd izd.). Oxford [England] : Oxford University Press, 2006. ISBN 978-0-19-280630-7. OCLC 64585874.
- ↑ James Stevens Curl, Susan Wilson. «New Classicism». The Oxford Dictionary of Architecture (angļu). Oxford University Press, 2015. 520–522. lpp. ISBN 978-0-19-967498-5.
- ↑ «6 Classical Buildings That Are Younger Than You Think». ArchDaily (angļu). 2015. gada 19. aprīlis. Skatīts: 2021. gada 18. februārī.
- ↑ Charles Jencks. Post Modernism: The New Classicism in Art and Architecture (angļu). New York : Rizzoli, 1987. 7–8. lpp. ISBN 0-85670-867-4.
- ↑ Jassen Callender. Architecture History and Theory in Reverse, 2017. gada 28. jūlijs. ISBN 978-1-315-66131-5. doi:10.4324/9781315661315.
Šis ar arhitektūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |