Jaunā klasiskā arhitektūra

Jaunā klasiskā arhitektūra jeb mūsdienu klasiskā arhitektūra ir mūsdienu kustība arhitektūrā, kas turpina klasiskās arhitektūras praksi. Daži pētnieki to uzskata par neoklasicisma mūsdienu pēcteci,[1][2][3] taču jaunajā klasiskajā arhitektūrā bieži atveido arī citus vēsturiskos stilus, tostarp, gotiku, renesansi, baroku, tautas celtniecību vai pat ārpusrietumu stilus.[4] Tā vietā, lai ieturētu stingru neostilu, nereti vēsturiskos stilus interpretē caur postmodernisma perspektīvu.[5]

2011. gadā atklātā Kajalas apkaime (spāņu: Ciudad Cayala) Gvatemalā

Jaunās klasiskās arhitektūras praktiķi savu veikumu filozofisko aspektu pamato ar uzskatu, ka radīt pilnībā oriģinālu darbu neesot iespējams, jo jaunievedumi tiekot atvasināti no rosinājumiem, ietekmēm, atrisinātajiem izaicinājumiem un atklātajām kļūdām, no kā izvairīties.[6]

 
Karalisko gaisa spēku bumbvedēju brigādes memoriāls, Londonā, Anglijā, 2012, arhitekts Liams Okonors
Karalisko gaisa spēku bumbvedēju brigādes memoriāls, Londonā, Anglijā, 2012, arhitekts Liams Okonors 
 
Ričmondas krastmala Londonā, Anglijā, 1984–87, arhitekts Kvinlans Terijs
Ričmondas krastmala Londonā, Anglijā, 1984–87, arhitekts Kvinlans Terijs 
 
Dauninga koledžas Meitlendas Robinsona bibliotēka, Kembridžā, Anglijā, 1992, arhitekts Kvinlans Terijs
Dauninga koledžas Meitlendas Robinsona bibliotēka, Kembridžā, Anglijā, 1992, arhitekts Kvinlans Terijs 
 
Karalienes-mātes laukums Paundberijā, Anglijā, 1993, arhitekts Leons Kriers
Karalienes-mātes laukums Paundberijā, Anglijā, 1993, arhitekts Leons Kriers 
 
Besa koncertzāle, Fortvērtā, Teksasā, 1998, arhitekts Deivids M. Švarcs
Besa koncertzāle, Fortvērtā, Teksasā, 1998, arhitekts Deivids M. Švarcs 
 
Karaļa galerija Londonā, Anglijā, 2002, arhitekts Džons Simpsons
Karaļa galerija Londonā, Anglijā, 2002, arhitekts Džons Simpsons 
 
Tiesu pilsēta Luksemburgā, 2008, arhitekts Robs Kriers
Tiesu pilsēta Luksemburgā, 2008, arhitekts Robs Kriers 
 
Edžvateras dārza paviljons Berijtaunā, Ņujorkā, 1997, arhitekts Maikls Dvaiers
Edžvateras dārza paviljons Berijtaunā, Ņujorkā, 1997, arhitekts Maikls Dvaiers 
 
Kristus kapela Hilsdeilā, Mičiganā, 2019, arhitekts Dankans Stroiks
Kristus kapela Hilsdeilā, Mičiganā, 2019, arhitekts Dankans Stroiks 
 
Jaunais tirgus Leplesī Robensonā, Francijā
Jaunais tirgus Leplesī Robensonā, Francijā 
 
Apbūve Leplesī Robensonā, Francijā
Apbūve Leplesī Robensonā, Francijā 
 
Neo Osmana stila ēka Ilī le Molino, Francijā
 
Skērmerhorna koncertzāle Našvilā, Tenesī, 2006
Skērmerhorna koncertzāle Našvilā, Tenesī, 2006 
 
Main Plaza Frankfurtē, Vācijā
Main Plaza Frankfurtē, Vācijā 
 
Ērika Svētā kvartālā Stokholmā, Zviedrijā
Ērika Svētā kvartālā Stokholmā, Zviedrijā 
 
Neo Osmana stila apbūve Baku Baltajā pilsētā, Baku, Azerbaidžānā
Neo Osmana stila apbūve Baku Baltajā pilsētā, Baku, Azerbaidžānā 
 
Herolda Vašingtona bibliotēka Čikāgā, ASV, 1991, arhitekts Tomass H. Bībijs
Herolda Vašingtona bibliotēka Čikāgā, ASV, 1991, arhitekts Tomass H. Bībijs 
  1. Anne Machalinski. «Classical Contemporary Meets the Future». www.mansionglobal.com (angļu), 2020. gada 16. marts. Skatīts: 2021. gada 12. janvārī.
  2. Curl, James Stevens. A dictionary of architecture and landscape architecture (2nd izd.). Oxford [England] : Oxford University Press, 2006. ISBN 978-0-19-280630-7. OCLC 64585874.
  3. James Stevens Curl, Susan Wilson. «New Classicism». The Oxford Dictionary of Architecture (angļu). Oxford University Press, 2015. 520–522. lpp. ISBN 978-0-19-967498-5.
  4. «6 Classical Buildings That Are Younger Than You Think». ArchDaily (angļu). 2015. gada 19. aprīlis. Skatīts: 2021. gada 18. februārī.
  5. Charles Jencks. Post Modernism: The New Classicism in Art and Architecture (angļu). New York : Rizzoli, 1987. 7–8. lpp. ISBN 0-85670-867-4.
  6. Jassen Callender. Architecture History and Theory in Reverse, 2017. gada 28. jūlijs. ISBN 978-1-315-66131-5. doi:10.4324/9781315661315.