Ferdinands Augusts Bēbelis (vācu: Ferdinand August Bebel; dzimis 1840. gada 22. februārī, miris 1913. gada 13. augustā) bija vācu marksists un politiķis. Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas līderis no 1892. līdz 1913. gadam.
Uzaudzis trūcīgos materiālos apstākļos (tēvs mira, kad Augustam Bēbelim bija četri gadi). Iesaistījās strādnieku kustībā 1860. gadā Leipcigā. 1865. gadā uz Leipcigu pārcēlās arī Vilhelms Lībknehts. 1869. gadā, no 7. līdz 9. augustam, Eizenahā abi domubiedri nodibināja Vācijas Sociāldemokrātisko Strādnieku partiju (Sozialdemokratische Arbeiterpartei Deutschlands) — mūsdienu Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas pirmsākumu. Bēbelis kļuva par šīs partijas līderi un spēja vadīt partiju, manevrējot starp dažādām partijas frakcijām. No 1867. līdz 1870. gadam bija Ziemeļvācijas savienības reihstāga deputāts, bet no 1871. līdz 1913. gadam (izņemot laiku no 1881. līdz 1883. gadam) bija Vācijas Impērijas reihstāga deputāts. Sākot no 1869. gada gandrīz 5 gadus pavadīja ieslodzījumā, lielākoties par politiskiem noziegumiem, piemēram, par "valstij bīstamu doktrīnu izplatīšanu".
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Augusts Bēbelis.
