Jārls (senskandināvu: jarl) bija dzimtas aristokrātijas tituls vikingu laikā, ieņemamais amats (karaļa karaspēka karavadonis) viduslaiku Dānijā, Zviedrijā un Norvēģijā. No šī jēdziena radies angļu tituls Earl (grāfs).

Vikingu laikos jārli bija novada karadraudzes (ledung) karavadoņi, bet viduslaikos, nostiprinoties karaļa varai, tie Norvēģijā no 9. gadsimta līdz 1308. gadam bija amatā iecelti karaļa vietvalži kādā apgabalā, bet Zviedrijā — no 12. gadsimta līdz 1266. gadam jārli bija kara flotes un karagājienu vadītāji.

Pēdējais Zviedrijas jārls Birgers ir Folkungu dinastijas aizsācējs.