Jakovs Estrins (krievu: Яков Борисович Эстрин; 1923. gada 21. aprīlis Maskava - 1987. gada 2. februāris Maskava) bija ebreju izcelsmes Padomju Savienības šahists. Septītā pasaules čempionāta korespondencšahā (1972–76) uzvarētājs. ICCF lielmeistars (1966) un starptautiskais arbitrs (1969). FIDE starptautiskais meistars (IM, 1975).

Jakovs Estrins
Яков Борисович Эстрин
Personīgā informācija
Dzimis 1923. gada 21. aprīlī
Valsts karogs: Padomju Savienība Maskava, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1987. gada 2. februārī (63 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Maskava, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRS
Nodarbošanās šahists

Biogrāfija labot šo sadaļu

Pēc profesijas jurists. Pēc Otrā pasaules kara sekmīgi piedalījies šaha turnīros. 1946. gadā dalījis 2.-4. vietu Krievijas čempionātā (uzvarējis Isāks Boļeslavskis),[1] bet 1949. gadā bijis trešais Maskavas pilsētas šaha čempionāta finālā (uzvarējis Jurijs Averbahs).[2] 1965. gadā dalījis 1.-3. vietu Maskavas centrālā šaha kluba čempionātā.[3]

1960. gadu sākumā kļuvis par vienu spēcīgākajiem korespondencšahistiem. 1962. gadā kļuvis par PSRS čempionu korespondencšahā, pēc tam piedalījies arī starptautiskos korespondencšaha turnīros. 1976. gadā uzvarējis 7. Pasaules čempionātā korespondencšahā.[4]

Bijis pazīstams šaha atklātņu teorētiķis. Publicējis grāmatas "Защита Грюнфельда" ("Grīnfelda aizsardzība", 1959, 1979, abām līdzautors), "Защита двух коней" ("Divzirdziņu aizsardzība", 1970), "Курс дебютов" ("Atklātņu kurss", 1968, 1980, abām līdzautors), "Теория и практика шахматной игры" ("Šaha spēles teorija un prakse", 1981, 1984, abām redaktors), "Малая дебютная энциклопедия" ("Mazā atklātņu enciklopēdija", 1985, līdzautors). Estrina grāmatas ir tulkotas daudzās valodās.[5]

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu