Jūras kraukļi
Jūras kraukļi, jūras kraukļu ģints (Phalacrocorax) ir vienīgā pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) jūraskraukļu dzimtas (Phalacrocoracidae) ģints. Jūras kraukļu dzimtā ir apmēram 40 sugas, kuras visas mūsdienās pieder vienai ģintij. Jūraskraukļu dzimtu mēdz saukt arī par kormorānu dzimtu.[1]
Jūras kraukļi Phalacrocorax (Brisson, 1760) | |
---|---|
Jūras kraukļi (Phalacrocorax carbo) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Putni (Aves) |
Kārta | Pelikānveidīgie (Pelecaniformes) |
Dzimta | Jūraskraukļu dzimta (Phalacrocoracidae) |
Ģints | Jūras kraukļi (Phalacrocorax) |
Jūras kraukļi Vikikrātuvē |
Jūras kraukļi ir sastopami visos kontinentos, Antarktīdu ieskaitot, tomēr tie nav sastopami Klusā okeāna centrālās daļas salās. Tie pamatā mājo jūras piekrastēs, daži apmetas iekšzemes ūdenstilpju krastos. Pētot jūras kraukļu priekšteču dzīves veidu, zinātnieki ir secinājuši, ka tie ir dzīvojuši saldūdens ūdenstilpju krastos.
Latvijā ligzdo viena jūras kraukļu dzimtas suga - jūras krauklis (Phalacrocorax carbo). To var novērot gan jūras piekrastēs (visu gadu), gan lielākās iekšzemes ūdenstilpēs (ligzdošanas un migrācijas sezonās).
Sistemātikas diskusija
labot šo sadaļuJūras kraukļi tradicionāli tiek sistematizēti pelikānveidīgo kārtā (Pelecaniformes). Siblija-Alkvista sistemātikā jūras kraukļi tiek iedalīti paplašinātajā stārķveidīgo kārtā (Ciconiiformes). Pelikānveidīgo kārtas dzimtas mūsdienu sistemātikā ir diezgan atšķirīgas, pat neņemot vērā Siblija-Alkvista sistemātiku. Zinātniekiem ir vienprātība par to, ka jūras kraukļu tuvākie radinieki no visiem mūsdienās sastopamajiem putniem ir čūskkakļi (Anhingidae) un sullas (Sulidae), iespējams, arī pelikāni un pat pingvīni.[2] Līdz ar to kārtu sistemātika joprojām ir neatrisināts uzdevums.
Pēdējos gados ir notikušas izmaiņas pašā jūras kraukļu dzimtā. Izšķir vairākas sistemātikas. Vienā no tām jūras kraukļu dzimtā ir atstāta tikai viena ģints - jūras kraukļu ģints (Phalacrocorax). Bet pastāv arī sistemātika, kurā karaliskais jūras krauklis (Phalacrocorax atriceps) tiek izdalīts atsevišķā ģintī. Iespējams, atsevišķā ģintī būtu jāizdala arī Galapagu jūras krauklis.[3] Viena ģints jūras kraukļiem tika izveidota pēc tam, kad tika apkopoti vēsturisko, izmirušo sugu izpētes dati.[4] Šis lēmums tika pieņemts trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, vienas ģints izveidošana izslēdz aptuvenu un nepārbaudītu hipotēžu iestrādi šobrīd sarežģitajā un neizpētītajā putnu grupā. Otrkārt, ir vieglāk sistematizēt vēsturiskās sugas, kuras nav vieglāk izprotamas kā mūsdienu sugas. Treškārt, vienas ģints izveidošana ļauj vieglāk uzskaitīt mūsdienu sugas un uzkrāt par tām datus.[5]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļuJūras kraukļi ir vidēji lieli vai lieli putni. Mazākais ir mazais jūras krauklis (Phalacrocorax pygmaeus), tā garums ir 45 cm, bet svars 340 g, Bet lielākais ir Galapagu jūras krauklis (Phalacrocorax harrisi), kura lielāko indivīdu ķermeņa garums sasniedz 100 cm, bet svars 5 kg. 19. gadsimta vidū izmirušais briļļainais jūras krauklis (Phalacrocorax perspicillatus) bija vēl lielāks par Galapagu jūras kraukli. Tā svars bija apmēram 6,3 kg. Lielākajai daļai jūras kraukļu ir tumšs apspalvojums, bet dažām dienvidos dzīvojošām sugām ir melnbalts apspalvojums. Toties Jaunzēlandes jūras krauklis (Phalacrocorax punctatus), salīdzinot ar pārējiem jūras kraukļiem, ir gaišāks un krāsaināks. Tā mugura ir pelēkbrūna, bet vēders pelēcīgi zilizaļš, turklāt katra pelēkā spalviņa nobeidzas ar melnu punktiņu. Daudzām sugām ap acīm ir krāsaina āda, kas var būt gan koši zila, gan oranža, gan sarkana vai dzeltena. Parasti āda ap acīm kļūst košāka riesta laikā. Knābis jūras kraukļiem ir garš, tievs, un knābja gals līks un ass. Pēdām ir peldpleznas, kas savieno visus četrus pirkstus.
Uzvedība un barība
labot šo sadaļuVisām jūras kraukļu sugām galvenā barība ir zivis, bet tie medī arī, piemēram, ūdens čūskas. Zivis jūras kraukļi medī ienirstot. Zem ūdens tie peld, sevi stumjot uz priekšu, kuļot pleznotās pēdas. Dažas sugas spēj ienirt lielā dziļumā, līdz pat 45 metriem. Pēc peldes jūras kraukļi karsējas un žāvējas saulē, izplētuši spārnus, tie atpūšas. To spalvas ir ietaukotas ar sekrētu, kas izdalās no īpašiem dziedzeriem, nodrošinot to, ka tās nesamirkst. Dažos avotos minēts, ka samirkst tikai ārējās spalvas, neļaujot samirkt apakšējām spalvām. Spārnu žāvēšanas ieradumu var novērot pat tām jūras kraukļu sugām, kas nespēj lidot.[6]
Jūras kraukļi ligzdo kolonijās, ligzdas būvējot kokos vai uz klinšu radzēm. Olas ir krītaini zilā krāsā. Vienā sezonā parasti ir viens dējums.
Klasifikācija
labot šo sadaļu- Jūraskraukļu dzimta (Phalacrocoracidae)[4]
- ģints Jūras kraukļi (Phalacrocorax)
- Antarktīdas jūras krauklis (Phalacrocorax bransfieldensis)
- Bairda jūras krauklis (Phalacrocorax pelagicus)
- Baltkrūšu jūras krauklis (Phalacrocorax lucidus)
- Baunti jūras krauklis (Phalacrocorax ranfurlyi)
- Branta jūras krauklis (Phalacrocorax penicillatus)
- † Briļļainais jūras krauklis (Phalacrocorax perspicillatus)
- Cekulainais jūras krauklis (Phalacrocorax aristotelis)
- Četemas jūras krauklis (Phalacrocorax onslowi)
- Dienviddžordžijas jūras krauklis (Phalacrocorax georgianus)
- Galapagu jūras krauklis (Phalacrocorax harrisi)
- Gvanajas jūras krauklis (Phalacrocorax bougainvillii)
- Hērdas jūras krauklis (Phalacrocorax nivalis)
- Indijas jūras krauklis (Phalacrocorax fuscicollis)
- Japānas jūras krauklis (Phalacrocorax capillatus)
- Jaunzēlandes jūras krauklis (Phalacrocorax punctatus)
- Jūras krauklis (Phalacrocorax carbo)
- Kāpzemes jūras krauklis (Phalacrocorax capensis)
- Karaliskais jūras krauklis (Phalacrocorax atriceps)
- Baltvēdera jūras krauklis (Phalacrocorax atriceps albiventer)
- Kempbelas jūras krauklis (Phalacrocorax campbelli)
- Kergelēnas jūras krauklis (Phalacrocorax verrucosus)
- Klinšu jūras krauklis (Phalacrocorax magellanicus)
- Krozē jūras krauklis (Phalacrocorax melanogenis)
- Makvorijas jūras krauklis (Phalacrocorax purpurascens)
- Mazais jūras krauklis (Phalacrocorax pygmaeus)
- Mazais melnais jūras krauklis (Phalacrocorax sulcirostris)
- Mazais raibais jūras krauklis (Phalacrocorax melanoleucos)
- Melnais jūras krauklis (Phalacrocorax niger)
- Melnsejas jūras krauklis (Phalacrocorax fuscescens)
- Niedru jūras krauklis ( Phalacrocorax africanus)
- Oklendas jūras krauklis (Phalacrocorax colensoi)
- Piekrastes jūras krauklis (Phalacrocorax neglectus)
- Pitas jūras krauklis (Phalacrocorax featherstoni)
- Ragainais jūras krauklis (Phalacrocorax auritus)
- Raibais jūras krauklis (Phalacrocorax varius)
- Sarkanpēdu jūras krauklis (Phalacrocorax gaimardi)
- Sarkansejas jūras krauklis (Phalacrocorax urile)
- Sekstainais jūras krauklis (Phalacrocorax carunculatus)
- Sokotras jūras krauklis (Phalacrocorax nigrogularis)
- Stjuarta jūras krauklis (Phalacrocorax chalconotus)
- Tropu jūras krauklis (Phalacrocorax brasilianus)
- Vainaga jūras krauklis (Phalacrocorax coronatus)
- ģints Jūras kraukļi (Phalacrocorax)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2020. gada 18. jūnijā.
- ↑ «The Phylogenetic Relationships of the Shags and Cormorants». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2007. gada 18. aprīlī.
- ↑ «Siegel-Causey, Douglas (1988): Phylogeny of the Phalacrocoracidae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 6. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 23. martā.
- ↑ 4,0 4,1 Orta, Jaume (1992): Family Phalacrocoracidae. In: del Hoyo, Josep; Elliott, Andrew & Sargatal, Jordi (eds.): Handbook of Birds of the World, Volume 1 (Ostrich to Ducks): 326-353, plates 22-23. Lynx Edicions, Barcelona. ISBN 84-87334-10-5
- ↑ «IUCN: Phalacrocorax». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 18. augustā. Skatīts: 2011. gada 23. martā.
- ↑ J. Bryan Nelson (2005). Pelicans, Cormorants and Their Relatives: Pelecanidae, Sulidae, Phalacrocoracidae, Anhingidae, Fregatidae, Phaethontidae. Oxford University Press. pp. 162–163. ISBN 0-19-857727-3.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jūras kraukļi.
- Jūraskraukļu dzimtas sugas latviešu valodā