Jūras žagatas (Haematopus) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) ģints, kas ir vienīgā jūras žagatu dzimtā (Haematopodidae). Tā apvieno 11 mūsdienās dzīvojošas sugas un vienu izmirušu.[1] Jūras žagatas sastopamas gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Tās mājo un ligzdo jūras piekrastē, sākot ar polārajiem reģioniem un beidzot ar tropu joslu. Izņēmums ir divas sugas — jūras žagata (Haematopus ostralegus) un Dienvidsalas jūras žagata (Haematopus finschi) — kuras ligzdo arī dziļi iekšzemē.[2]

Jūras žagatas
Haematopodidae (Linnaeus, 1758)
Jūras žagata (Haematopus ostralegus)
Jūras žagata (Haematopus ostralegus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaTārtiņveidīgie (Charadriiformes)
ApakškārtaBridējputni (Charadrii)
DzimtaJūras žagatas (Haematopodidae)
ĢintsJūras žagatas (Haematopus)
Jūras žagatas Vikikrātuvē

Latvijā sastopama viena jūras žagatu suga — jūras žagata, kas vietām ligzdo gar Daugavas krastiem visā tās garumā, kā arī atsevišķās vietās jūras piekrastē.[3]

Izskats un īpašības labot šo sadaļu

 
Melnā jūras žagata (Haematopus ater)
 
Aleutu jūras žagata (Haematopus bachmani)

Jūras žagatu sugas savstarpēji ir ļoti līdzīgas un grūti atšķiramas. Kopumā, ņemot vērā apspalvojuma krāsu, tās var iedalīt divās lielākās grupās: melnajās jūras žagatās, kurām apspalvojums ir melns vai tumši brūns, un melnbaltajās jūras žagatās, kurām apspalvojums ķermeņa virspusē ir melns (vai tumši brūns), bet apakšpusē balts. Vēl nesenā pagātnē visas melnbaltās jūras žagatas tika uzskatītas par vienu sugu.[4]

Jūras žagatas ir vidēji lieli bridējputni. To ķermeņa garums ir apmēram 39–50 cm, spārnu izplētums 72–91 cm. Visvieglākā no visām ir jūras žagata, tā sver apmēram 525 g, toties vissmagākā ir tumšā jūras žagata (Haematopus fuliginosus), kas sver apmēram 820 g.[5] Jūras žagatām mātītes ir nedaudz lielākas nekā tēviņi, arī to knābji ir garāki un masīvāki.[4]

Visām sugām ir liels, spēcīgs knābis, kas ir koši sarkanā vai oranžā krāsā.[6] Atkarībā no sugas pamatbarības veida, viegli variējas knābja forma. Dažām sugām knābis piemērots gliemeņu saspiešanai kā spīlēs, citām knābja gals ir izteikti smails, piemērots augsnes pārbaudīšanai un tārpu uzlasīšanai.[4] Kājas garas un, atkarībā no sugas, ir košāk vai blāvāk rozīgas.

Uzvedība un barība labot šo sadaļu

Jūras žagatas ir skaļi putni, kas enerģiski skraida pa jūras krastu un meklē barību. Atkarībā no sugas izplatības areālā nomainās barības veids. Jūras žagtas, kas piemērojušās dzīvei arī iekšzemē, galvenokārt barojas ar sliekām un kukaiņu kāpuriem.[4] Sugas, kas uzturas tiekai piekrastē, barojas ar dažādiem jūras bezmugurkaulniekiem, moluskus un vežveidīgos ieskaitot, kā arī jūras žagata barojas ar nelielām zivtiņām.

Ligzdošana labot šo sadaļu

 
Amerikas jūras žagatu (Haematopus palliatus) pāris pie dējuma smiltīs
 
Austrālijas jūras žagatu (Haematopus longirostris) pāris

Gandrīz visas jūras žagatu sugas veido monogāmus pārus, lai gan dažām sugām novērota arī poligāmija, piemēram, jūras žagatai. Ligzdošanas laikā putni ir agresīvi un teritoriāli, tomēr dažas sugas ir teritoriālas visu gadu. Pārim ir raksturīgi ligzdot vienā un tajā pašā vietā vairākus gadus. Ligzda ir ļoti vienkārša, smiltīs izskrāpēta iedobe, kas var būt arī izklāta ar zāli.[6] Ligzda vienmēr atrodas vietā, no kurienes labi pārredzama apkārtne. Olas ir smilšu krāsā ar sīkiem, tumšākiem raibumiņiem. Dējumā ir 1—4 olas, visbiežāk tās ir trīs olas ziemeļu populācijām un divas dienvidos dzīvojošiem putniem. Perē abi vecāki, tomēr mātītes maiņas ir garākas un ilgstošākas. Atkarībā no sugas inkubācijas periods ir apmēram 24—39 dienas.[4] Jūras žagatas, līdzīgi kā dzeguzes, mēdz arī iedēt olas citu putnu ligzdās, piemēram, kaijām.[7]

Sistemātika labot šo sadaļu

Jūras žagatu dzimta (Haematopodidae)

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Oiseaux: Family : Haematopodidae
  2. «IBC: Oystercatchers (Haematopodidae)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. martā. Skatīts: 2016. gada 20. februārī.
  3. «Ornitofaunistika: Jūras žagata Haematopus ostralegus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 22. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 18. februārī.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 Hockey, P (1996) Family Haematopodidae (Oystercatchers) in del Hoyo, J.; Elliot, A. & Sargatal, J. (editors). (1996). Handbook of the Birds of the World. Volume 3: Hoatzin to Auks. Lynx Edicions. ISBN 84-87334-20-2
  5. John B. Dunning Jr. (1992). CRC Handbook of Avian Body Masses. CRC Press. p. 98. ISBN 978-0-8493-4258-5.
  6. 6,0 6,1 Haematopodidae - oystercatchers
  7. Birds dumping eggs on the neighbors

Ārējās saites labot šo sadaļu