Jūras ērgļi
Jūras ērgļi, jūras ērgļu ģints (Haliaeetus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgo putnu ģints, kas pieder jūras ērgļu apakšdzimtai (Haliaeetinae).[1] Jūras ērgļu ģintī ir 8 mūsdienās dzīvojošas sugas.
| Jūras ērgļi Haliaeetus (Savigny, 1809) | |
|---|---|
 Baltgalvas ērglis (Haliaeetus leucocephalus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Apakšklase | Neognati (Neognathae) |
| Kārta | Vanagveidīgie (Accipitriformes) |
| Dzimta | Vanagu dzimta (Accipitridae) |
| Apakšdzimta | Jūras ērgļu apakšdzimta (Haliaeetinae) |
| Ģints | Jūras ērgļi (Haliaeetus) |
 Jūras ērgļi Vikikrātuvē | |
Šī ģints, iespējams, ir viena no vecākajām ģintīm starp visiem mūsdienās dzīvojošiem putniem. Vecākās atrastās fosilijas ir 23 miljonus gadu vecas - no oligocēna sākuma, atrastas Ēģiptē. Šim senajam putnam daudzas īpašības un kopējā uzbūve ir identiska ar mūsdienu jūras ērgļiem. Ģints dažādās sugas dzīvoja jau miocēna vidū pirms 12-16 miljoniem gadu.[2]
Latvijā sastopama viena jūras ērgļu suga - jūras ērglis (Haliaeetus albicilla)).[3]
Sistemātikas diskusijas
labot šo sadaļu
Tuvākie jūras ērgļu radinieki vanagu dzimtā ir zivjuērgļi (Ichthyophaga).[4] Radniecības pakāpe ar citām vanagu dzimtas ģintīm nav īsti skaidra.
Pastāv viedoklis, ka jūras ērgļi ir tuvāk radniecīgi maitu kliju ģintij (Milvus), nekā ērgļu ģintij (Aquila). Šī hipotēze tika izvirzīta, balstoties uz morfoloģijas un uzvedības pētījumiem.[4][5] Arī pēdējo gadu ģenētiskie pētījumi apstiprina šo hipotēzi, bet vienlaicīgi atklāj jaunus, pārsteidzošus faktus. Abas ģintis: gan jūras ērgļu ģints, gan maitu kliju ģints, ir tuvu radniecīgas klijānu ģintij (Buteo).[6] Jaunie atklājumi tuvākā nākotnē var izmainīt esošo vanagu dzimtas sistemātiku.
Izskats un īpašības
labot šo sadaļuJūras ērgļu sugas ir liela auguma plēsīgie putni, bet to augumu atšķirības arī ir diezgan lielas. Mazākais ir Zālamana jūras ērglis (Haliaeetus sanfordi), kura vidējais svars ir 2-2,7 kg, bet lielākais ir baltplecu jūras ērglis (Haliaeetus pelagicus). Tā masa sasniedz 9 kg. Lielākais ģints ērglis Eiropā ir jūras ērglis (Haliaeetus albicilla), kas var svērt 6,9 kg.[4]
Sistemātika
labot šo sadaļuJūras ērgļi (Haliaeetus)
- Āfrikas zivju ērglis (Haliaeetus vocifer)
- Baltgalvas ērglis (Haliaeetus leucocephalus)
- Baltplecu jūras ērglis (Haliaeetus pelagicus)
- Baltvēdera jūras ērglis (Haliaeetus leucogaster)
- Garastes zivju ērglis (Haliaeetus leucoryphus)
- Jūras ērglis (Haliaeetus albicilla)
- Madagaskaras zivju ērglis (Haliaeetus vociferoides)
- Zālamana jūras ērglis (Haliaeetus sanfordi)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Phylogeny of eagles, Old World vultures, and other Accipitridae based on nuclear and mitochondrial DNA». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 6. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 27. novembrī.
- ↑ Lambrecht, K. (1933). Handbuch der Palaeornithologie. Gebrüder Bornträger, Berlin.
- ↑ «Vanagu dzimta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 1. septembrī. Skatīts: 2012. gada 2. martā.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 del Hoyo, J.; Elliott, A.; Sargatal, J., eds. (1994). Handbook of the Birds of the World. 2. Barcelona: Lynx Edicions. ISBN 84-87334-15-6.
- ↑ Brown, L. H, & Amadon, D. (1968). Eagles, Hawks and Falcons of the World. Country Life Books, Feltham.
- ↑ A mtDNA phylogeny of sea eagles (genus Haliaeetus) based on nucleotide sequences of the cytochrome b gene
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jūras ērgļi |