Ērgļu ģints
Ērgļu ģints (Aquila) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas pieder ērgļu apakšdzimtai (Aquilinae).[1] Ērgļu ģints putnus mēdz saukt arī par īstajiem ērgļiem. Šajā ģintī ir 11 sugas,[2] lai gan vēl nesenā pagātnē tajā bija 14 sugas, no kurām trīs sugas tika izdalītas jaunā vidējo ērgļu ģintī (Clanga).[1]
| Ērgļu ģints Aquila (Brisson, 1760) | |
|---|---|
 Klinšu ērglis (Aquila chrysaetos) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Apakšklase | Neognati (Neognathae) |
| Kārta | Vanagveidīgie (Accipitriformes) |
| Dzimta | Vanagu dzimta (Accipitridae) |
| Apakšdzimta | Ērgļu apakšdzimta (Aquilinae) |
| Ģints | Ērgļu ģints (Aquila) |
 Ērgļu ģints Vikikrātuvē | |
Latvijā saskaņā ar mūsdienu sistemātiku sastopamas 3 ērgļu ģints sugas: klinšu ērglis (Aquila chrysaetos), karaliskais ērglis (Aquila heliaca) un stepes ērglis (Aquila nipalensis).[3] Abas pēdējās sugas novērotas tikai dažas reizes: karaliskais ērglis divas reizes,[4] bet stepes ērglis novērots tikai vienu reizi.[5]
Sistemātikas diskusijas
labot šo sadaļu
Ērgļu ģints sistemātikā joprojām ir daudz neskaidrību, un tā ik pa laikam mainās. Lai arī tradicionāli ērgļu ģints putni tiek sistematizēti klijānu apakšdzimtā, pēdējo gadu pētījumi atklājuši, ka ērgļu sugas ir daudz tuvāk radniecīgas vanagu apakšdzimtas (Accipitrinae) putniem, nekā līdz šim tika domāts. Balstoties uz jaunākajiem DNS pētījumiem, dažas sugas, kas kādreiz tika sistematizētas ērgļu ģintī, mūsdienās izdalītas citās ģintīs, piemēram, rudais vanagērglis (Lophotriorchis kienerii). Rudais ērglis pašreiz tiek izdalīts rudo vanagērgļu ģintī (Lophotriorchis).[6] Ģintī ir vēl vairākas sugas, par kurām zinātniekiem nav vienprātības.
Izskats un īpašības
labot šo sadaļuĒrgļu ģints sugām visbiežāk ir tumši brūns vai gandrīz melns apspalvojums. Visām sugām ir spēcīgas, dzeltenas kājas ar asiem nagiem un līks, tumšs knābis ar dzeltenu virsknābja nāsu pauguru. To acis ir dzeltenā vai brūnā krāsā. Gaišākas krāsas sugām apspalvojums ir gaiši brūns, bet arī tām aste un spārni ir tumši brūni. Reizēm uz astes var redzēt gaišāk brūnas horizontālas joslas, bet spārnu lidspalvām var būt šaura, gandrīz balta josliņa un paši spalvu gali gaiši. Visām sugām mātīte ir lielāka nekā tēviņš.[7]
Ērgļu ģints putni veido monogāmus pārus, kas saglabā pāra attiecības daudzu gadu garumā. Parasti tiek izdētas 2 olas, bet otrā ola tiek izdēta gadījumam, ja no pirmās neizšķiļas putnēns. Ja no abām olām izšķiļas putnēni, tad vecākais un lielākais no tiem cenšas dominēt pār jaunāko. Cīņā par vecāku atnesto barību nereti vecākais nogalina jaunāko un pat saplosa to, un apēd.[8]
Sistemātika
labot šo sadaļuĒrgļu ģints (Aquila)
- Austrālijas ķīļastes ērglis (Aquila audax)
- Āfrikas ērglis (Aquila spilogaster)
- Baltmugurērglis (Aquila verreauxii)
- Karaliskais ērglis (Aquila heliaca)
- Kasina ērglis (Aquila africana)
- Klinšu ērglis (Aquila chrysaetos)
- Moluku ērglis (Aquila gurneyi)
- Savannu ērglis (Aquila rapax)
- Spānijas ērglis (Aquila adalberti)
- Stepes ērglis (Aquila nipalensis)[5]
- Svītrainais ērglis (Aquila fasciata)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Phylogeny of eagles, Old World vultures, and other Accipitridae based on nuclear and mitochondrial DNA». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 6. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 27. novembrī.
- ↑ «IOC World Bird List: Hoatzin, New World vultures, Secretarybird, raptors, 2020». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 23. martā.
- ↑ «Vanagu dzimta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 1. septembrī. Skatīts: 2012. gada 29. februārī.
- ↑ «Ornitofaunistika: Karaliskais ērglis Aquila heliaca». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 27. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 30. janvārī.
- ↑ 5,0 5,1 «Stepes ērglis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 8. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 29. februārī.
- ↑ Lerner, H. R. L.; D. P. Mindell (2005). "Phylogeny of eagles, Old World vultures, and other Accipitridae based on nuclear and mitochondrial DNA". Molecular Phylogenetics and Evolution 37 (37): 327–346. doi:10.1016/j.ympev.2005.04.010
- ↑ «Genus Aquila». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 3. decembrī. Skatīts: 2012. gada 1. martā.
- ↑ The Wedge-tailed Eagle eaglet[novecojusi saite]