Jūnona (asteroīds)
- Šis raksts ir par asteroīdu. Par citām jēdziena Jūnona nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Jūnona, oficiāli 3 Juno ir asteroīds ar diametru apmēram 233 km. Objekts atrodas asteroīdu joslā. Tas ir neregulāras formas, pieder S tipa asteroīdiem, ir otrs lielākais šīs grupas pārstāvis pēc Eunomijas.
Dažāda viļņu garuma Jūnonas attēli, uzņemti Vilsona kalna observatorijā | |
Atklāšana un nosaukšana | |
---|---|
Atklājējs/i | Karls Hārdings |
Atklāšanas datums | 1804. gada 1. septembrī |
Apzīmējumi | |
Mazās planētas apzīmējums | (3) Juno |
Mazo planētu kategorija | Asteroīdu josla |
Orbitālie parametri | |
Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000.5) [1] | |
Afēlijs | 3.353 AU [1] |
Perihēlijs | 1.9884746 AU [1] |
Lielā pusass (rādiuss) | 2.6707003 AU [1] |
Ekscentricitāte | 0.2554482[1] |
Apriņķojuma periods | 4.36 a [1] |
Slīpums | 12.98166°[1] |
Uzlecošā mezgla garums | 169.87117°[1] |
Pericentra arguments | 248.40995°[1] |
Fiziskie raksturlielumi | |
Dimensijas | ~ 233.92 km[2] |
Ģeometriskais albedo | 0.2383[2] |
Asteroīdu spektru tipi | S |
Redzamais spožums | 9.1 [3] |
Absolūtais spožums | 5.33 H [1] |
Objektu atklāja 1804. gada 1. septembrī vācu astronoms Karls Hārdings (Karl Harding) Lilientāles observatorijā. To nodēvēja romiešu dievietes Jūnonas vārdā. Jūnona romiešu mitoloģijā ir laulības, mātes, sieviešu un sievišķā ražīgā spēka dieviete, Jupitera sieva.[4] Jūnona ir viens no lielākajiem asteroīdiem, tā masa veido apmēram 1% no asteroīdu joslas kopējās masas.[5] Tas atšķiras no pārējiem S tipa asteroīdiem ar augstāku albedo. Atsevišķu opozīciju laikā, Jūnona var sasniegt pat +7,5m, binoklī tā ir vāji redzama, bet tomēr spožāka par Neptūnu.
Atklāšanas laikā Jūnona tika uzskatīta par planētu, tāpat kā Cerera, Pallāda un Vesta.[6] Vēlāk visi četri objekti tika klasificēti kā asteroīdi. Jūnona rotē tiešā virzienā ar ass slīpumu apmēram 50°. Aprēķināts, ka perihēlija laikā virsmas temperatūra uz Jūnonas var sasniegt pat + 28 C°.[7]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 (3) Juno
- ↑ 2,0 2,1 3 Juno
- ↑ (3) Juno[novecojusi saite]
- ↑ Mitoloģijas vārdnīca, Avots, 2004, ISBN 9984-757-36-6
- ↑ Precise determination of the motion of planets and some astronomical constants from modern observations[novecojusi saite]
- ↑ «When did the asteroids become minor planets? by James L. Hilton». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 24. martā. Skatīts: 2008. gada 24. martā.
- ↑ Thermal infrared (8 13 μm) spectra of 29 asteroids: the Cornell Mid-Infrared Asteroid Spectroscopy (MIDAS) Survey
Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |