Liepmuižas—Vestienas draudzes novads
Liepmuižas—Vestienas draudzes novads (vācu: Kirchspiel Linden-Festen) bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
.jpg)
.jpg)
Vēsture labot šo sadaļu
Izveidojies Rīgas arhibīskapijas Baltavas pilsnovadā. Zviedru Vidzemes laikā 1625. gadā Devēnas muižu pievienoja Bērzaunes draudzes novadam. 1637. gadā karaliene Kristīne Baltavas novadu ar muižām dāvināja kapteinim Ābramam Hiršam. Vidzemes guberņas laikā Baltavas apkārtne tika iekļauta Liepmuižas un Vestienas draudzes novados. Iršu muižā (Hirschenhof) 1766. gadā tika dibināta vācu kolonija. 1773. gadā abi novadi apvienoti.
Senākā Vestienas luterāņu baznīca celta 1590. gadā Kāla ezera krastā. Zviedru Vidzemes laikā tās vietā uzcelta pirmā mūra baznīca, kas atjaunota 1744. gadā. Dievnams nodega 1974. gadā un netika atjaunots.[1] Liepkalnes evaņģēliski luteriskā baznīca ir celta no 1867. līdz 1868. gadam, draudze beidza pastāvēt 1959. gadā.[2]
Muižas labot šo sadaļu
Liepmuižas draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:[3][4]
- Liepkalna mācītājmuiža (Linden Pastorat) jeb Liepmuiža
- Liepkalnes Ozolu muiža (Linden-Ohsolshof)
- Lanstupes muiža (Lambsdorfshof)
- Iršu muiža (Hirschenhof), kroņa muiža, sadalīta vācu kolonistiem
- Altenes muiža (Helfreichshof), kroņa muiža, sadalīta vācu kolonistiem
Vestienas draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:[3][4]
- Vestienas mācītājmuiža (Festen Pastorat) no 1773. gada piederēja pie Liepkalna mācītājmuižas
- Vestienas muiža (Festen)
- Devēnas muiža (Dewen, Deewen) pie Viešūra ezera
- Viesienas muiža (Fehsen)
- Tolkas muiža (Tolkenhof)
-
Liepkalnes baznīca (2003) -
Vestienas luterāņu baznīca (1942) -
Vestienas luterāņu baznīcas drupas (2009) -
Tolkas muižas kungu māja (20. gs. sākums) -
Vestienas muižas kungu māja (2000)
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Anton Friedrich Büsching. Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765. Halle : Johann Jacob Curt, 1773. 378. lpp.
- August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 185–187. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 1. augustā.
- H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 264–265. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 1. augustā.
- Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1. Riga : Eduard Frantzen, 1836. 214–216. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 1. augustā.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ zudusilatvija.lv[novecojusi saite]
- ↑ zudusilatvija.lv[novecojusi saite]
- ↑ 3,0 3,1 August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und letzter Band, 1782, zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, Riga, lk 185–187, Google'i raamat Arhivēts 2017. gada 5. augustā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ 4,0 4,1 H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 264–265. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 1. augustā.