Atvērt galveno izvēlni
Jēkabs Plūme.

Jēkabs Plūme (1855. gada 22. februāris1931. gada 3. jūlijs)[1] bija viens no pirmajiem latviešu ģenerāļiem Krievijas impērijas armijā.

DzīvesgājumsLabot

Pēc mērnieku skolas pabeigšanas iestājās Sanktpēterburgas junkurskolā. Pēc tās vairāk kā 20 gadus dienēja cietokšņos tagadējā Turkmenistānā, Taškentā un Kuškā. 1880. gadā piedalījās karā Aizkaspijā, kur tuksnesī veicis uzmērīšanas un maršrutu sastādīšanas darbus vairāk kā 700 kilometru garumā.[2] No 1902. gada dienēja Rīgā 116. Malojaroslavļas kājnieku pulkā. 1906. gadā ieguva pulkveža pakāpi, vēlāk paaugstināts par ģenerālmajoru. 1914. gadā atvaļinājies no dienesta.[3] Pēc dienesta ievēlēts par direktoru 5. Rīgas savstarpējā kredītbiedrībā.

Pirmā pasaules kara laikā piedalījies latviešu strēlnieku organizēšanā.[4] 1918. gada 8. novembrī kopā ar Kārli Moricu Lejiņu, Paulu Lejiņu, Jāni Bisenieku, Andreju Krastkalnu, Eiženu Laubi, Alfrēdu Ģīmi un citiem iesaistījās Baltijas hercogistes Zemes komitejas sastāvā.[5]

Pēdējos dzīves gadus bija piecu Latvijas tirdzniecības un rūpniecības bankas namu pārvaldnieks.[2] Miris 1931. gadā, apbedīts Rīgas Meža kapos.[1]

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 «Latviešu nekropole (P)». Biographien. Skatīts: 2011. gada 28. janvārī.
  2. 2,0 2,1 «Uz pēdējo dusu». "Latvijas Kareivis". 1931. gada 8. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 28. janvārī.[novecojusi saite]
  3. Valters Ščerbinskis Ēriks Jēkabsons. «Latvieši armijā un policijā 1905. gada revolūcijas laikā». 1905. gada simtgade. Latvijas Arhīvi, 2005. gada 15. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 28. janvārī.
  4. Uldis Ģērmanis. «V latviešu strēlnieku bataljona tapšana». Zemgaliešu komandieris. "Jaunā Gaita". Skatīts: 2011. gada 28. janvārī.
  5. Paulis Lejiņš – pirmais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, kāds viņš bija? Jānis Stradiņš, Zinātnes Vēstnesis 2013. gada 8. jūlijā