Vikipēdija

Jānis Uļuks

Jānis Uļuks, pilnajā vārdā Jānis Teodors Uļuks (dzimis 1901. gada 21. septembrī Slokā, miris 1969. gada 17. novembrī Bramptonā, Kanādā), bija Latvijas armijas virsnieks, skautu kustības aktīvists, nacistu okupācijas laikā Ventspils, Aizputes un Bauskas apriņķu policijas priekšnieks. 1944. gada jūlija beigās organizēja Bauskas aizstāvēšanu pret Sarkano Armiju. Pēc kara atradies DP nometnēs Vācijā, pārcēlies uz dzīvi Kanādā. Aktīvi iesaistījies Kanādas Daugavas Vanagu darbībā.

Attēla centrā, Bauskas aizstāvēšanas vadītāji — majors Uļuks un pulkvežleitnants Herbs

Biogrāfija

labot šo sadaļu

Mācījies Slokas Baltijas celulozes fabrikas elementārskolā.[1] 1918. gada 23. jūlijā beidzis St.Pēterburgas 13. ģimnāziju. Atgriezies Latvijā, kur pabeidzis Kara skolas kājnieku nodaļu.

Armijas dienests

labot šo sadaļu

1923. paaugstināts par armijas kaprāli, 1924. gadā par leitnantu.[2] Ar 1927. gada 17. novembra Valsts Prezidenta pavēli no 1927. gada 1. septembra paaugstināts par 3. Jelgavas kājnieku pulka virsleitnantu.[3] 1936. gada 15. maijā Ventspilī notiekošo armijas parādi par godu Ulmaņa apvērsuma otrajai gadadienai komandē Uļuks.[4]

Paralēli dienestam bijis vingrošanas skolotājs Ventspils valsts arodskolā un komercskolā no 1. augusta līdz 1937./38. mācību gada beigām.[5] Virsleitnants Uļuks 1938. gadā bija Ventspils franču literatūras cienītāju biedrības kasieris.[6] Uļuks bijis aktīvs Ventspils skautu nodaļas vadībā. Par darbību skautu organizācijā saņēmis Baltās Lilijas ordeni. Skautu organizācijas darbu kopā ar sievu Ellu veicinājis arī trimdā esot.[7]

1938. gada beigās tika pārcelts uz Jelgavu. Ar 1939. gada 1. septembri iecelts par Jelgavas valsts ģimāzijas militārās mācības skolotāju.[8] Sakarā ar Kurzemes divīzijas 20. gadu jubileju, kopā ar daudziem citiem virsniekiem 1939. gadā saņēmis Viestura ordeņa II šķiru.[9]

Ar Kirhenšteina pavēli 1940. gada 5. augustā 12. Bauskas kājnieku pulka kapteinis Uļuks atvaļināts no armijas.[10] Padomju okupācijas gadu pavadīja kā fizkultūras skolotājs.

Nacistu okupācijas laikā

labot šo sadaļu

Drīz pēc nacistu okupācijas sākuma Uļuks kļuva par Ventspils apriņķa policijas priekšnieku.[11] No 1942. gada janvāra vidus laikrakstā "Ventas Balss" publicētajos rīkojumos Jānis Uļuks parādījās kā kārtības policijas priekšnieks ar kapteiņa pakāpi. No 1942. gada 1. aprīļa Aizputes apriņķa policijas priekšnieks.

Iesaistīts vācu okupācijas varas kampaņās, lai veicinātu latviešu "brīvprātīgo" pieteikšanos darbam Vācijā.[12][13] 1942. gada rudenī bijis Vācijā, apmeklējot Šlēsvigā-Holšteinā izvietotās četras nometnes kurās atradās darba dienestā pieteikušies latvieši.[14]

1943. gada 30. jūlijā Uļuks iecelts par Bauskas apriņķa policijas priekšnieku.[15] 1943. gada decembrī apbalvots ar Kara nopelnu krustu ar zobeniem.[16] Ievērību izpelnījās ar savu iniciatīvu kaujās pie Bauskas, kas sākās 1944. gada jūlija beigās. Pilsētu no ātras ieņemšanas atturēja vienīgi Uļuka noorganizētā 300 vīru lielā vienība, kas dažas dienas noturēja frontes līniju, līdz ieradās regulārās vācu armijas vienības.

Trimdā

labot šo sadaļu

Pēc bēgšanas no Latvijas uzturējas DP nometnēs, vēlāk ar sievu Ellu un meitu Lolitu pārcēlās uz dzīvi Kanādā. Bramptonas Daugavas Vanagu nodaļā kopš tās izveides, sākotnēji revīzijas komisijas priekšsēdis, vēlāk, nodaļas priekšnieks.[17] Pēc sievas Ellas nāves 1969. gada martā Uļuks novembrī izdarīja pašnāvību.

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «Vietējā dzīve». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 6. septembrī.
  2. ↑ «Jānis Uļuks». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 14. martā. Skatīts: 2015. gada 6. septembrī.
  3. ↑ «Valsts Prezidenta pavēle armijai un flotei». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 6. septembrī.
  4. ↑ «Svētku parāde Esplanādē». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 6. septembrī.
  5. ↑ «Arodu skolu direkcijas rīkojumi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 6. septembrī.
  6. ↑ «Vietējā dzīve». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 6. septembrī.
  7. ↑ «Bramptona». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 6. septembrī.
  8. ↑ «Vidusskolu direkcijas rīkojumi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 6. septembrī.
  9. ↑ «Ordeņiem un goda zīmēm apbalvoti Kurzemes divīzijas karavīri». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 6. septembrī.
  10. ↑ «Pārmaiņas tautas armijas virsnieku sastāvā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 6. septembrī.
  11. ↑ «Izrauga Pašpalīdzība darbiniekus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 6. septembrī.
  12. ↑ «Nodibināta Ventspils apriņķa brīvprātīgo organizēšanas komiteja». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 6. septembrī.
  13. ↑ «Brīvprātīgo organizēšanas sapulze Zūrās un Ēdolē». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 6. septembrī.
  14. ↑ «Jauniešu sanāksme Aizputē». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 6. septembrī.
  15. ↑ «Kapteinis Uļuks — Bauskas apriņķa policijas priekšnieks». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 6. septembrī.
  16. ↑ «Augsta atzinība mūsu policijai». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 6. septembrī.
  17. ↑ «Toronto». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 6. septembrī.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jānis_Uļuks&oldid=4163546"