Jānis Rožkalns
Jānis Rožkalns (1949) ir latviešu disidents, bijušais Latvijas Neatkarības kustības vadītājs, vēlāk viens no organizācijas Helsinki-86 atbalstītājiem.
| ||||||||||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1949. gada 13. augustā Cēsu rajona Inešos, viņa tēvs bija sludinātājs Vecpiebalgas draudzē. Mācījās Cēsu sanatorijas Meža skolā un Rīgas 3. tehniskajā skolā apguva universālvirpotāja profesiju.
Darbojās pagrīdes Latvijas Neatkarības kustībā, pavairoja un izplatīja skrejlapas, uzvilka sarkanbaltsarkanos karogus, izdeva “Latvijas Neatkarības Kustības Biļetenu”. Kad LNK dibinātāji Pāvils Brūvers un Olafs Brūvers bija spiesti atstāt Latviju, Rožkalns pārņēma grupas vadību, kurā bija 20 cilvēki, arī Gunārs Astra un Jānis Vēveris.[1]
1983. gada 6. janvārī VDK viņa dzīvoklī veica kratīšanu, 20. aprīlī apcietināja un līdz tiesai turēja iesodzījumā Stūra mājā. Viņu tiesāja Latvijas PSR Augstākā tiesa 1983. gada novembrī — decembrī kopā ar Jāni Vēveri, piespriežot piecu gadu ieslodzījumu labošanas Permas apgabala darbu nometnē.
1987. gada 5. februārī Jāni Rožkalnu atbrīvoja un pēc atgriešanās Latvijā viņš iesaistījās cilvēktiesību grupas “Helsinki 86″ Rīgas nodaļas darbā, vēlāk izceļoja uz Vāciju. Pēc 2000. gadā Jānis Rožkalns kopā ar ģimeni atgriezās Rīgā.[2]
Apbalvojumi labot šo sadaļu
- Triju Zvaigžņu ordenis, 2. šķira (1998)