Jānis Ostrovs

Jānis Ostrovs (1896—1966) bija latviešu strēlnieks, vēlāk Latvijas PSR sabiedriskais darbinieks, padomju nomenklatūras loceklis. Latvijas PSR ārlietu ministrs (1950—1959).

Jānis Ostrovs
Latvijas PSR ārlietu tautas komisārs
Amatā 1950 — 1959
Priekštecis	Pēteris Valeskalns
Pēctecis	Voldemārs Kalpiņš
Dzimšanas dati	1896. gada 24. septembrī Lejasciema pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miršanas dati	1966. gada 7. septembrī (69 gadu vecumā) Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Tautība	latvietis
Politiskā partija	Latvijas Komunistiskā partija

Dzīvesgājums

Dzimis 1896. gada 24. septembrī Lejasciema pagastā Pētera Ostrova ģimenē. Kā latviešu strēlnieks piedalījās Pirmā pasaules kara kaujās, 1917. gadā iesaistījās Latvijas sociāldemokrātijas organizācijā, pēc 1919. gada bija sarkano partizānu komandieris Vidzemes mežos, darbojās Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) Ārzemju birojā (1920—1922). Vēlāk dzīvoja Krievijas PFSR, bija čekas darbinieks, mācījās Rietumtautu komunistiskajā universitātē Maskavā (1923—1925), bija šīs universitātes docētājs (1925—1936). Otrā pasaules kara laikā bija Taškentas augstskolu docētājs.

1944. gadā atgriezās Latvijā, bija LKP CK nodaļas vadītāja vietnieks (1944—1945), LKP Rīgas pilsētas sekretārs (1947—1948). 1947. gadā Ostrovu iecēla par LPSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku (1947—1953), 1950. gadā arī par Latvijas PSR Ārlietu ministru (1950—1959) un Kultūras ministru (1953—1958). Miris 1966. gada 7. septembrī Rīgā.