Jānis Laube

Jānis Laube (krievu: Ян Томович Лаубе; 1889—1938) bija latviešu izcelsmes padomju valsts un militārais darbinieks un čekists.

Jānis Laube Ян Лаубе Personīgā informācija Dzimis 1889. gada 17. oktobrī Smiltenes pagasts, Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1938. gada 1. novembrī (49 gadi) Arhangeļska, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Krievija)

Militārais dienests Dienesta pakāpe 1. ranga valsts drošības komisārs Dienesta laiks 1911—1937 Valsts Krievijas Impērija KSFPR PSRS Struktūra sauszemes spēki valsts drošība Kaujas darbība Pirmais pasaules karš Krievijas pilsoņu karš Apbalvojumi Sarkanā Karoga ordenis Sarkanās Zvaigznes ordenis

Dzīvesgājums

Piedzima 1889. gadā Smiltenes pagasta Tālēnu mājās. Ieguva vidējo medicīnisko izglītību. No 1908. līdz 1911. gadam strādāja par maiznieku.

No 1911. līdz 1915. gadam dienēja par feldšeri 93. kājnieku pulkā Pleskavā. No 1915. līdz 1916. gadam bija 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka medicīnas rotas vecākais feldšeris, sasniedza vecākā apakšvirsnieka dienesta pakāpi. 1917. gadā iestājās Latvijas Sociāldemokrātijā. Ievēlēts par 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka komandieri pēc Februāra revolūcijas 1917. gada novembrī, kad pulks bija ieradies Petrogradā. Aizkomandēts uz Somiju, lai kā instruktors palīdzētu tur veidot Sarkanās gvardes vienības. 1918. gada martā kļuva par Tukuma latviešu strēlnieku bataljona komisāru, bataljons Pleskavas guberņā apsargāja demarkācijas līniju starp Padomju Krieviju un Vāciju un vēlāk kļuva par 6. Torošinas latviešu strēlnieku pulku. Tā gada vasarā pulks tika pārvests uz Urāliem, kur piedalījās kaujās pret Čehoslovāku korpusu un, cietis nopietnus cilvēku zaudējumus, iekļauts citās Sarkanās armijas vienībās.

Pēc tam Jānis Laube dienēja Viskrievijas Ārkārtas komisijā (pazīstama kā čeka, pārveidota par Valsts Politpārvaldi, pēc tam par Apvienoto valsts politpārvaldi, kas vēlāk iekļauta Iekšlietu Tautas komisariātā). 1918.—1919. gadā bija Penzas guberņas čekas bataljona komandieris, no 1919. līdz 1923. gada — Kurskas guberņas un Tambovas guberņas čekas priekšnieks. No 1923. līdz 1926. gadam bija Krimas Centrālās administratīvās pārvaldes priekšnieks un Krimas Ieslodzījuma vietu galvenās pārvaldes priekšnieks.

No 1927. līdz 1929. gadam bija Kirgīzu ASPR iekšlietu Tautas komisārs.

No 1930. līdz 1937. gadam bija Ziemeļu novada Iekšlietu Tautas komisariāta priekšnieks un PSRS Strādnieku un zemnieku inspekcijas Centrālās kontroles komisijas priekšsēdētājs. 1937. gadā bija valsts kontroles komisijas loceklis Staļingradā, Staļingradas pilsētas Izpildkomitejas celtniecības tresta nodaļas priekšnieks.

1937. gada 27. decembrī arestēts, būdams komunālās saimniecības mājokļu nodaļas priekšnieks. Etapēts uz Arhangeļsku, kur pēc Arhangeļskas apgabala Iekšlietu pārvaldes troikas lēmuma nošauts 1938. gada 1. novembrī. 1957. gadā PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija Jāni Laubi reabilitēja. Apglabāts Arhangeļskā brāļu kapos.

Ģimene

• sieva Anastasija (Anna) Sudakova, 1900—1975;
• dēls Henrijs Laube (Andrejs Gončarovs), KPFSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks, 1924—1996;
• dēls Felikss Laube, padomju dzejnieks, 1934—1996;
• brāļi Pēteris, Jūliuss, Kārlis