Jānis Krūmiņš-Pilāts
Jānis Krūmiņš, segvārds Pilāts (1894–1938) bija latviešu marksists un revolucionārs, Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas Krievijas biroja loceklis (1918).
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1894. gada 25. septembrī Skrīveru pagastā zemnieka ģimenē. 1912. gadā iestājās LSDSP, pēc Oktobra revolūcijas bija Iskolata priekšsēdētāja vietnieks un laikraksta " Ziņotājs" redaktors. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas bija pagrīdnieks Vācijas karaspēka okupētajā Latvijā un Latvijas Sociāldemokrātijas (LSD) Centrālkomitejas (CK) Krievijas biroja loceklis 1918. gadā. 1919. gadā darbojās kā Latvijas Komunistiskās partijas CK propagandists.
Pēc Latvijas brīvības cīņu noslēguma J. Krūmiņš bija LKP CK Ārzemju biroja loceklis. 1922. gadā viņu nosūtīja uz Latviju pagrīdes darbā, kur viņš bija LKP CK sekretārs. 1923. gadā viņu atsauca uz PSRS, kur Krūmiņš bija pasniedzējs Maskavas Komunistiskajā universitātē, mācījās Sarkanās profesūras institūtā (1927–1929). LKP CK Ārzemju biroja sekretārs (1932-1936), LKP pārstāvis Komunistiskās Internacionāles izpildkomitejā. 1936. un 1937. gadā viņš uzturējās Kominternes galvenajā sakaru punktā Kopenhāgenā.
NKVD "Latviešu operācijas" laikā 1937. gada 22. oktobrī Kominternes aparāta partijas komiteja izskatīja Krūmiņa lietu par sakariem ar Maskavas latviešu izdevniecību «Prometejs». Sēdes protokolā lasāms: Šīs sabiedrības vadībā bija ļaunais tautas ienaidnieks Daniševskis – bijušais priekšsēdētājs, kas tagad atmaskots un arestēts. «Goda» priekšsēdētājs bija briesmīgais nelietis spiegs Rudzutaks. 1937. gada 1. decembrī Krūmiņu arestēja NKVD orgāni, apvainojot pretpadomju darbībā, kas izpaudusies Latvijas spiegu un diversantu ievešanā PSRS. Izmeklēšanas rezultātā viņu "atmaskoja" kā Latvijas Republikas izlūkošanas orgānu rezidentu PSRS.[1]
1938. gada 15. martā J. Krūmiņam nošaušanas poligonā Komunarka izpildīja nāves sodu.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ojārs Niedre, Viktors Daugmalis. Slepenais karš pret Latviju. Komunistiskās partijas darbība 1920.–1940. gadā. Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs Rīga, 1999.
- ↑ Komunarkā nošauto saraksti
Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |