Brīvmūrnieku uzskaitījums — D

Wikimedia projekta saraksts

Šajā rakstā ir uzskaitīti Latvijas un citu valstu brīvmūrnieki, kuru uzvārds sākas ar burtu "D".

Cirkulis un taisnleņķis ar 24 iedaļām ir vispazīstamākais brīvmūrnieku simbols. Burts G norāda uz perfekcijas centieniem.

D labot šo sadaļu

Latvijas labot šo sadaļu

  • fon Dalvics, barons (). Daugavpils inženieru komandas štāba kapteinis. Sv.Pēterburgas ložas „Pēteris pie taisnības” brālis (1810).[1]
  • Dannebergs, Pēteris (1878—1925). Rēders, kuģu īpašnieks, konsuls. Rīgas biržas vecākais un komitejas loceklis, Latvijas kuģu īpašnieku savienības priekšnieka biedrs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925).[2]
  • Darbis, Jozefs Frīdrihs Augusts (). Gleznotājs. Dzīvojis Kurzemē (1773), vēlāk Rēvelē, Sv.Pēterburgā, Berlīnē. Berlīnes mākslas akadēmijas loceklis (1796). Rēveles ložas „Isis” brālis (1785). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis. 4.grāds (1790).[1]
  • Dauderts, Johans Frīdrihs (1755—). Tirgotājs, rakstvedis. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ mantzinis (1791). 5.grāds (1793—1796).[1]
  • Dauderts, Johans Frīdrihs, jaunākais (1765—). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.[1]
  • Dāvids, Ābrams Īzaks (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.[1]
  • Deihmans (Deichmann), Gerhards Vilhelms (1760—). Farmaceits. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.[1]
  • Delakruā, Johans Antons Frīdrihs(De la Croix, von La Croix, 1781-1852). Cenzors, rakstnieks, titulārais padomnieks (1816—1821). Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ sekretāra vietnieks 1816., ložas sekretārs sarakstei krieviski 1818—1822.[1]
  • Dellinshauzens, Jakobs Fromholds ().Tirgotājs. Rīgas ložas „Kastors” brālis.[1]
  • Derpers (Dörper), Johans Luters (). Polijas sūtņa padomnieks Jelgavā. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1775—94).[1]
  • Derussi, Ivans (). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ dibinātājs un mantzinis (1791).[1]
  • Detenhofs, Johans Dītrihs (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” brālis. Rīgas ložas „Castor” dibinātājs brālis un ložas meistara vietnieks (1778), krēsla meistars (1794). 5.grāds (1786).[1]
  • Dideriks, Vilhelms (). Kurzemes guberņas titulārpadomnieks un protokolists. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1818—21).[1]
  • Dihts, Heinrihs (). Kurzemes guberņas arhitekts. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis 1818—1821.[1]
  • Dingelštedts, Johans Ernsts (1773—). Teologs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • Dingelštedts, Kristāns Ādolfs Ludvigs (1741—). Rīgas virskonsistorijas asesors (1790). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).[1]
  • Dingelštedts, Kristiāns Frīdrihs (1772—). Jurists. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).
  • Diterihs, Johans Heinrihs (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Kastors” brālis.[1]
  • Dobihts, Karls Johans (). Rīgas apriņķa tiesas ierēdnis (1785). Rīgas ložas „Apollo” brālis.[1]
  • Dobužinskis, Mstislavs (1875—57). Grafiķis, gleznotājs. Beidzis ģimnāziju Viļņā (1895), studējis tieslietas Sv.Pēterburgā (1896—99), mācījies gleznot Vācijā, Itālijā, Vācijā (1899—1901). Sv.Pēterburgā regulāri piedalījies „Mākslas pasaules” izstādēs (1902—14), grāmatu ilustrētājs. Pēc Krievijas revolūcijas dzīvojis Vitebskā (1818—19), mākslas pedagogs Sv.Pēterburgā un Vitebskā (1918—24). Kā Lietuvas pilsonis repatriējies uz Lietuvu (1924), dzīvojis Kauņā un Parīzē (1924—35), strādājis Rīgā (1925), veidojis skices Latvijas Nacionālās operas iestudējumam „Burvju flauta”. Dzīvojis Anglijā (1935—39) un ASV (1939—52). Francijas lielložas Parīzes ložas „Jupiters” brālis (1927—38).[1]
  • Donbergs (Dohnberg), Pauls (1872—). Kapteinis. Liepājas ložas „Enkurs“ brālis (1927).[3]
  • Dorndorfs (Dorndorff), Daniels (1763—). Zīmogu izgatavotājs (1795). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.[1]
  • Dorndorfs, Francis Kārlis (1736—). Rīgas maģistrāta loceklis (1790). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis ekonoms (1790).[1]
  • Drozs, Abrams Ludvigs (). Rīgas ložas „Apollo” brālis.[1]
  • Ducmanis, Kārlis (1881—1943). Advokāts, publicists, diplomāts. Iestājies Sv.Pēterburgas Tehnoloģiskajā institūtā (1902) un darbojies kā „Zobgaļa kalendāra” līdzstrādnieks (1901—08), „Pēterburgas avīžu” vadītājs (1905—06). Studējis tieslietas Sv.Pēterburgas universitātē (1907—13), strādājis Rīgā par advokātu un vadījis avīzi „Līdums” (1914), vadījis ārzemju nodaļu avīzē „Baltijas ziņas”, vēlāk „Jaunākās ziņas” (1818). Latvijas informācijas biroja vadītājs Kopenhāgenā, vēlāk legācijas vadītājs (1919). Latvijas ģenerālkonsuls un chargé d’affaires Stokholmā (1923—25). Latvijas sūtnis Tautu Savienībā un Dienvidslāvijā (1925). Parīzes Académie Diplomatique Internationale loceklis (1927). Brīvmūrniekos uzņemts ārzemēs. Stokholmas ložas „Den Nordiska Första” brālis. Pēc Latvijas aneksijas un inkorporācijas PSRS apcietināts, gājis bojā Kirovas cietumā.[4]
  • Dunkels, Johans Georgs (). Bārddzinis. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790).[1]
  • Dzirne, Jānis, profesors (1861—). Ķirurgs, pedagogs. Dzimis Tērbatā latviešu draudzes mācītāja ģimenē. Studējis medicīnu Tērbatā (1881—88), Samaras zemstes slimnīcas vadītājs (1895—04), Maskavas Universitātes privātdocents, vēlāk profesors ķirurģijā un uroloģijā (1906—17), Lietuvas Universitātes profesors (1922—23), Abesīnijas (Etiopijas) galma ārsts (1923—24), Liepājas slimnīcas ķirurģijas nodaļas vadītājs (1925—26), Latvijas Universitātes medicīnas fakultātes profesors (1926—29). Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1928).[2]
  • Džonsons (Johnson), Vilhelms (1883—). Inženieris. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1931).[2]

Citvalstu labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 1,12 1,13 1,14 1,15 1,16 1,17 1,18 1,19 1,20 Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001.
  2. 2,0 2,1 2,2 Mitglieder-Verzeichnis der unabhängigen Johannisloge "Johannisfeuer" zu Riga. — Rīga, 1931.
  3. Mitglieder-Verzeichnis der Johannis-Loge "Anker" in Or. Libau (Lettland). — Liepāja, 1921.-1931.
  4. Stokholmas Andreja ložas „Den Nordiska Cirkeln” arhīvu materiāli. 1938.
  5. «www.freemasonrytoday.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 16. decembrī. Skatīts: 2010. gada 9. jūlijā.
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 Grand Lodge of British Columbia & Yukon's
  7. MEXICAN MASONRY- POLITICS & RELIGION Arhivēts 2011. gada 15. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Oscar J. Salinas
  8. John Hamill and Robert Gilert (Eds.), Freemasonry, A Celebration Of The Craft p. 231 (J.G. Press, 1998)
  9. 5. What was the P2 Lodge?, Anti-masonry Frequently Asked Questions, Grand Lodge of British Columbia and Yukon
  10. 10,0 10,1 «Anglijas Apvienotās lielložas mājas lapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 10. maijā. Skatīts: 2007. gada 10. maijā.