Istrija (pilsēta)

Istrija jeb Istra (grieķu: Ἰστρίη) bija sengrieķu pilsēta Melnās jūras krastā, Mazajā Skitijā, kuru dibināja milētieši getu zemē 7. gadsimta pr.Kr. otrajā pusē. Pilsēta ieguva savu nosaukumu no Istras upes (grieķu: Ἴστρος).

Istrija
Ἰστρίη
Istrijas apbūves paliekas.
Istrija
Atrašanās vieta	Rumānija
Reģions	Mazā Skitija
Koordinātas	44°32′51″N 28°46′28″E
Veids	Apdzīvota vieta
Platība	82 ha
Vēsture
Kultūras	Sengrieķu
Piezīmes
Izrakumi	no 1914. gada
Arheologi	Vasile Pirvans
Stāvoklis	Drupas

Senā pilsēta ar akropoli un tirdzniecības kvartāliem aizņēma 60 ha lielu teritoriju Melnās jūras lagūnas krastā, ziemeļu daļā ar izeju uz Donavas deltu (tur romieši izveidoja kara nometni Halmirisu). Kad mūsu ēras sākumā, deltai aizsērējot, lagūna pārtapa noslēgtā Sinojas ezerā (rumāņu: Lacul Sinoe), Istrijas tirdzniecības nozīme stipri samazinājās. Romas laikā vietējie iedzīvotāji nodevās zvejniecībai.

Franču arheologs E. Dežardēns 1868. gadā noskaidroja, ka senā Istrija atrodas dažus kilometrus no ciema ar tādu pat nosaukumu Konstancas žudecā. Sistemātiskus arheoloģiskos pētījumus 20. gadsimtā veica Vasile Pirvans. Viņa atradumi ir izstādīti vietējā arheoloģijas muzejā.

Vēsture

Milētiešu dibināta, lai atvieglotu tirdzniecību ar vietējiem getiem, Istrija skaitās senākā pilsētas tipa apmetne Rumānijas teritorijā. Skimns no Hiosas (ap 110. g.pr.Kr.) datē pilsētas dibināšanu 630. gadā pr.Kr., bet Cēzarejas Eisēbijs noteica dibināšanu 33. Olimpisko spēļu laikā (657—656. gadā pr.Kr.). Pati senākā Rumānijas teritorijā atrastā nauda bija 480. gadā pr.Kr. kaltā sudraba drahma.

Arheoloģiskas liecības rāda, ka visa tirdzniecība ar iekšzemi sākās ar Istrijas dibināšanu. Tirgotāji sasniedza iekšzemes teritorijas caur Istriju un Donavas ieleju, ko apliecina Atikas melnfigūru keramikas, monētu, dekoratīvu priekšmetu, jonisko lebesu un amforu lausku atradumi. Istrijā amforas tika atrastas lielā daudzumā, citas importētas, bet citas vietējās. Vietējā keramika tika ražota, protams, pēc kolonijas dibināšanas 6. gadsimta pr.Kr. vidū. Arhaiskā un klasiskā perioda laikā, Istrijas ziedu laikos, tā atradās auglīgas aramzemes tuvumā. Drīz pēc dibināšanas tā kalpoja par tirdzniecības ostu, bet zvejniecība un lauksaimniecība kalpoja kā papildu ienākumu avots. Bet ap 100. gadu zvejniecība kļuva par Istrijas ienākumu pamatavotu.

Ap 30. gadu Istrija nonāca Romas pakļautībā. Romiešu periodā no 1. līdz 3. gadsimtam pilsētā tika uzcelti tempļi romiešu dieviem, termas un bagātnieku villas. Kopumā Istrija nepārtraukti pastāvēja 14 gadsimtus, sākot no grieķu perioda līdz bizantiešu periodam. Halmirisa līcis, pie kura bija dibināta pilsēta, smilšu sanesumu dēļ pārvērtās ezerā, un piekļuve Melnajai jūrai pakāpeniski tika slēgta. Tirdzniecība turpinājās līdz 6. gadsimtam. 7. gadsimtā avāru un slāvu iebrukumā gandrīz pilnībā tika nopostīts pilsētas cietoksnis, istrieši izklīda, un pilsēta beidza pastāvēt.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Istrija.